Mūrniece: Brīvība nav pašsaprotama vai garantēta — tā ir jāizcīna no jauna

Viņa atzīmēja, ka atgūta brīvība nozīmē dzīvot brīvā un demokrātiskā Latvijā, runāt latviešu valodā un kopt savu kultūru. «Svinam iespēju pašiem pieņemt lēmumus par mūsu tagadni un nākotni».

Tāpat viņa uzrunā norādīja, ka pirms 33 gadiem Latvija atguva neatkarību un līdz ar to tiesības valstij noteikt savu likteni. Savukārt jau 19 gadus Latvija ir NATO dalībvalsts, Latvijai ir savi profesionāli un mūsdienīgi Nacionālie bruņotie spēki (NBS), kā arī Latvijas valsts karavīru zināšanas un prasmes augstu novērtē politiskie sabiedrotie.

«Šodien par Latvijas neatkarību plecu pie pleca līdzās mūsu virsniekiem stāv sabiedrotie, un mēs zinām, kāds spēks ir vienprātībai, kas balstīta uz kopīgām vērtībām un izpratni par demokrātisku un likumos balstītu pasaules kārtību,» sacīja Mūrniece, norādot, ka kopā ar demokrātisko pasauli Latvija turpinās atbalstīt Ukrainu cīņā par savu valsti un savu tautu, un tās tiesībām uz dzīvību un dzīvi.

Ministre arī uzsvēra, ka patlaban labāk nekā jebkad Latvija apzinās savu atbildību stiprināt bruņotos spēkus un pilnveidot esošās un attīstīt jaunas militārās spējas, un jau šovasar dienestu uzsāks pirmie valsts aizsardzības dienesta karavīri.

«Ieguldīsim papildu līdzekļus jaunu aizsardzības līdzekļu nodrošināšanā un esošo stiprināšanā, lai atturētu jebkuru agresoru no uzbrukuma un efektīvi aizsargātu mūsu valsts iedzīvotājus,» sacīja Mūrniece.

Viņa uzsvēra, ka valsts stiprinās sadarbību ar sabiedrotajiem, kas sniegs būtisku ieguldījumu valsts aizsardzībā.

Mūrniece uzrunas noslēgumā pateicās arī vecākiem, vecvecākiem un visiem tiem, kas «ieaudzinājuši drosmi, pašaizliedzību, tēvzemes mīlestību un gribu aizsargāt Latviju un savu tautu».

Gan Latvijas, gan citu NATO dalībvalstu karavīru parādi pieņēma Valsts prezidents Egils Levits un aizsardzības ministre.

Parādē piedalījās karavīri arī no NATO spēkiem Latvijā. Latvijā esošie citu NATO valstu karavīri uz Valsts prezidenta sveicienu atbildēja latviešu valodā.

Militārās parādes laikā klātesošajiem bija iespēja vērot arī sauszemes un gaisa spēku tehnikas demonstrējumus.

Pasākumā Alūksnes domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers ar aizsardzības ministra starpniecību svinīgi nodeva Latvijas karogu Rēzeknes domes priekšsēdētāja vietniekam Aleksejam Stecam, jo 4.maija militārā parāde pēc gada plānota Rēzeknē.

Kā ziņots, šodien Latvijā un citviet pasaulē tiek svinēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pasludināšanas 33.gadadiena.

1990.gada 4.maijā 138 no 201 Augstākās padomes deputāta pieņēma deklarāciju «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu».

1990.gada 4.maijā visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam. Deputāti, kuri pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.

1990.gada 4.maijā Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūtīja vēstījumu PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu valsts varas «de facto» atjaunošanai. Šāds vēstījums tika nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām.

LETA foto