Moldovas pilsonei par zīdaiņa atstāšanu uz ielas varētu piespriest piecu mēnešu cietumsodu

Prokuratūra aģentūru LETA informēja, ka 2025. gada 19. augustā mājas apstākļos vannas istabā sieviete dzemdēja bērnu un neziņoja par to Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.

Pēc tam sieviete ietinusi zīdaini segā un iznesusi no dzīvokļa, atstājot viņu uz celiņa starp privātmājām Rīgā, Festivāla ielā. Vēlāk zīdaini uz ielas ieraudzījis kāds mājas iedzīvotājs, kurš ienesis jaundzimušo istabā siltumā un izsauca mediķus un Valsts policiju.

Pieņemot lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības, prokurors noziedzīgo nodarījumu kvalificēja pēc Krimināllikuma panta par tādas personas apzinātu atstāšanu bez palīdzības, kura atrodas dzīvībai un veselībai bīstamā stāvoklī un kurai nav iespējas saglabāt sevi mazgadības un nevarības dēļ.

Prokurors konstatējis, ka sievietes nodoms nebija bērnu nogalināt. Par šāda nodoma neesamību liecināja ne tikai bērna mātes subjektīvi paustā attieksme pret nodarījumu kopumā, bet arī nozieguma objektīvās puses, proti, rīcības izpausmes veidi.

Pirmkārt, bērns tika ievīstīts segā, kas liecina par mātes vēlmi iespējami ilgāk saglabāt atbilstošu bērna ķermeņa temperatūru. Otrkārt, bērns tika atstāts uz ielas pie privātmājas žoga, kas liecina par mātes nodomu atstāt bērnu vietā un apstākļos, kur to iespējami īsākā laika posmā varētu atrast garāmgājēji vai tuvumā esošo māju iedzīvotāji, kā tas arī notika konkrētajā gadījumā.

Savukārt atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma normām bērna mātei bija pienākums rūpēties par jaundzimušo, taču tā vietā viņa izvēlējās to atstāt bez palīdzības uz ielas, tādējādi nostādot bērnu dzīvībai bīstamā stāvoklī.

Izvērtējot izdarītā noziedzīgā nodarījuma smagumu, raksturu, kaitīgumu, apsūdzētās personību, kā arī to, ka sieviete pilnībā atzina savu vainu un izmantoja Kriminālprocesa likumā paredzētās tiesības uz sadarbību, prokurors ar apsūdzēto noslēdza vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, ko pēc tam ir jāapstiprina tiesai.

Saskaņā ar noslēgto vienošanos prokurors lūdz tiesai apsūdzētajai piespriest brīvības atņemšanu uz pieciem mēnešiem un 15 dienām. Prokurora ieskatā izvēlētais sods brīvības atņemšanas veidā uzskatāms par samērīgu un atbilstošu, kas ne tikai soda apsūdzēto, bet arī var atturēt citas personas no šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanas.

Jau ziņots, ka bērns nodots audžuģimenes aprūpē.