Ministrs: Pielaidi darbam ar valsts noslēpumu saņēmušas ap 80 vadošās pašvaldību amatpersonas

Savukārt vēl aptuveni 30 pašvaldībās notiek amatpersonu vērtēšana par to, vai tām ir piešķirama pielaide valsts noslēpumam, informēja ministrs.

Viņš uzsvēra, ka tie domju priekšsēdētāji, kuriem pielaide valsts noslēpumam šajā brīdī ir liegta, nedrīkst pildīt amata pienākumus, neraugoties uz to, ka vēl pastāv iespēja pārsūdzēt lēmumu par pielaides atteikumu.

Ministrs atturīgi komentēja likumā noteikto procedūru, kādā pašvaldību vadošās amatpersonas pieprasa pielaidi valsts noslēpumam. Viņaprāt, šis process vienmēr būs saistīts ar zināmu slepenību, ņemot vērā, ka to vada Valsts drošības dienests un tas ir saistīts ar valsts noslēpumu, taču svarīgi, ka ir ieviesta procedūra, kādā tiesu iestādes pārbauda, vai drošības iestādes, vērtējot pielaides piešķiršanas iespējamību, nav veikušas kādas pretlikumīgas darbības.

Attiecībā uz Jūrmalas domi, kuras bijušais priekšsēdētājs Gatis Truksnis (LZP) pagājušajā nedēļā paziņoja par atkāpšanos no amata saistībā ar pielaides nesaņemšanu, Čudars sacīja, ka tagad pašvaldības deputātiem ir jāvēlē jauns mērs.

Savukārt, komentējot gadījumu ar Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani, kurš pielaidi valsts noslēpumam vēl nemaz nav pieprasījis un patlaban ir darbnespējīgs, Čudars apliecināja — Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija ir saņēmusi no pašvaldības apliecinājumu, ka, tiklīdz Helmanis atgriezīsies darbā, viņš šo pieteikumu iesniegs.

Vaicāts, vai pieteikuma forma ir plaša un sarežģīta, ministrs atbildēja, ka tas ir diezgan apjomīgs un tas ir jāaizpilda arī pašrocīgi, sniedzot daudzas ziņas, kas saistītas ar personas līdzšinējo dzīvesgājumu un profesionālo darbību.

Kā ziņots, 2024. gada 1. jūnijā stājās spēkā prasība pašvaldības izpilddirektoriem un izpilddirektora vietniekiem iegūt speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam. Ja tā netiek saņemta, tad amatpersona jāatbrīvo no amata.

Vienlaikus Saeima pieņēma grozījumus Pašvaldību likumā, kas pēc jūnijā notikušajām vietvaru vēlēšanām nosaka pienākumu pielaides valsts noslēpumam pieteikt arī pašvaldību vadītājiem un to vietniekiem.

Taču atšķirībā no izpilddirektoriem pašvaldību vadītāji automātiski nezaudēs amatu, pat ja pielaide viņiem netiks piešķirta. Grozījumu izskatīšanas diskusijās tika norādīts — ja pašvaldību vadītājs nesaņemtu pielaidi, to varētu vērtēt un nepieciešamības gadījumā par kādu rīcību lemt gan pašvaldības dome, gan Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un ministrs.

Pieņemtie grozījumi Pašvaldību likumā nosaka, ka ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc domes priekšsēdētāja vai domes priekšsēdētāja vietnieka ievēlēšanas amatā pašvaldībai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jānosūta pieprasījums kompetentajai valsts drošības iestādei par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam piešķiršanu.