Viņš skaidro, ka divu pandēmijas gadu laikā gan sabiedrība, gan uzņēmēji ir iemācījušies respektēt un sadzīvot ar vīrusu, tādēļ ir jāļauj visiem uzņēmējiem sniegt savus pakalpojumus, atbrīvojot no līdz šim uzliktā papildu sloga epidemioloģisko risku ierobežošanai.
Otrdien tika sasaukta Latvijas Tūrisma konsultatīvās padomes ārkārtas sēde, lai pārrunātu esošo situāciju nozarē, tai skaitā nozares gatavību jaunajai tūrisma sezonai, ministrijas sagatavotos priekšlikumus nozares darbības atbalstam un kopīgi meklētu risinājumus tūrisma nozares iziešanai no Covid-19 krīzes.
Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi priekšlikumus visu nozaru darbības atsākšanai un biznesam piemēroto Covid-19 ierobežojumu atcelšanai no 1.marta, par kuriem pašlaik notiek aktīvas diskusijas ar Veselības ministriju, Valsts kanceleju un citām institūcijām.
«Atsevišķas pakalpojumu nozares valdības pieņemto lokālo ierobežojumu dēļ strauji zaudējušas arī savu starptautisko konkurētspēju. Tāpēc EM ciešā sadarbībā ar tūrisma un viesmīlības nozari ir sagatavojusi «restarta» programmu uzņēmējiem, lai nozare iespējami ātri varētu atgūties no ieilgušā ierobežojumu sloga un atgūt savas pirmskovida sasniegtās konkurētspējas pozīcijas Baltijas un pasaules mērogā,» atzīmē ekonomikas ministrs.
Pēc viņa paustā, tas, vai Latvija arī turpmāk būs tūrisma galamērķis, ir atkarīgs no ātra valdības lēmuma.
EM skaidro, ka Covid-19 pandēmija, kas pasaules mērogā radīja vēsturiski ilgāko, plašāko un dziļāko krīzi tūrisma industrijā, arī Latvijā tūrismu ir padarījusi par vienu no visvairāk skartajām nozarēm. Ņemot vērā, ka viesmīlības un ēdināšanas nozare, ieskaitot aviācijas sektoru, visu Covid-19 pandēmijas laiku bijusi visvairāk ierobežotā tautsaimniecības nozare, nozares darbības sekmēšanai EM piedāvā no 1.marta atteikties no tūrisma nozares darbības un ieceļošanas pārregulācijas, iekļaujoties Baltijas burbulī un sinhronizējoties dažādu prasību piemērošanā.
Lai sekmētu nozares atgūšanos un aktivizētu ārvalstu tūristu plūsmu uz Latviju, ministrija rosina paplašināt atbalstu dažādu tūrisma mārketinga pasākumu īstenošanai, paplašinot esošo starptautiskās konkurētspējas programmas atbalstu nozarei darījumu tūrisma izmaksu segšanai, dalībai starptautiskajās nozaru asociācijās, naktsmītņu atbilstības novērtēšanai un starptautisko sporta pasākumu izmaksu segšanai.
Tāpat EM ierosina paplašināt atbalstu arī lielajiem nozares uzņēmumiem un profesionālajām asociācijām mārketinga pasākumu īstenošanai un dalībai starptautiskajās izstādēs, kā arī reģionu stratēģisko tūrisma enkurprojektu atbalstam nozares konkurētspējas stiprināšanai, vismaz daļu atbalsta saņemot avansā.
EM tuvāko nedēļu laikā turpinās sarunas ar tūrisma nozari, lai sagatavotu un iesniegtu izskatīšanai valdībā informatīvo ziņojumu par atbalsta sniegšanu tūrisma nozarei.
Kā iepriekš uzsvēruši tūrisma nozares pārstāvji, divus gadus nozares darbību negatīvi ietekmējušas nemitīgi mainīgās ieceļošanas prasības, piemēram, testi pirms lidojuma un pēc ielidošanas, pašizolācijas prasība tūristu mītnē, aizliegta nebūtiska ieceļošana, kā arī būtiskās ieceļošanas un pakalpojumu saņemšanas ierobežojumu atšķirības salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm. Tāpat joprojām ierobežota vairāku pakalpojumu pieejamība, nav atļauti vairāki izklaižu un atrakciju pasākumi, korporatīvie pasākumi un stāvpasākumi, komandas saliedēšanas pasākumi; joprojām spēkā ir darba laika ierobežojumi, kā arī būtiski ierobežojumi sabiedriskajā ēdināšanā, semināru un konferenču organizēšanā, kultūras pasākumiem.
EM atklāj, ka kopējais eksporta samazinājums Latvijā no ārvalstu tūrisma 2020.gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, bija 58% jeb 529 miljoni eiro, savukārt 2021.gada pirmajos trīs ceturkšņos, salīdzinājumā ar 2020.gada pirmajiem trīs ceturkšņiem, samazinājums bija 48% jeb 159 miljoni eiro.
Provizoriskie dati par 2021.gadu rāda, ka pērn tūristu mītnēs uzņemti 1,3 miljoni ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 13,2% mazāk nekā 2020.gadā un par 55,5% mazāk nekā 2019.gadā.
Krasas izmaiņas konstatētas arī aviopārvadājumu jomā — apkalpoto pasažieru skaits Rīgas lidostā, kas pirmskrīzes posmā 2019.gadā sasniedza 7,8 miljonus apkalpoto pasažieru, piedzīvoja būtisku kritumu — 2020.gadā apkalpoto pasažieru skaits bija 2,01 miljons pasažieru. Arī 2021.gadā lidostā apkalpoto pasažieru skaits ir vairāk nekā 3,3 reizes mazāks kā pirms pandēmijas sākuma.
Latvijas Tūrisma konsultatīvā padome ir Ministru kabineta izveidota konsultatīva institūcija, kuras mērķis ir veicināt saskaņotu tūrisma politikas izstrādi, īstenošanu un novērtēšanu. Padomes sastāvā iekļauti 25 valsts un tūrisma nozares organizāciju pārstāvji. Papildu informācija par Latvijas Tūrisma konsultatīvā padomi pieejama Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.