Ministrs: Karš Tuvajos Austrumos var ietekmēt nelegālās migrācijas spiedienu uz Latviju

Konfliktam saasinoties un īstenojot sauszemes operācijas, neizbēgami radīsies civiliedzīvotāju kustība, līdzīgi, kā tas bija, Krievijai iebrūkot Ukrainā, un attiecīgi var vēl vairāk pieaugt nelegālās migrācijas riski, norādīja ministrs.

LETA jau rakstīja, ka Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko pirms gada uzņēma vizītē Pakistānas premjerministru Šehbazu Šarifu un ierosināja līdz 150 000 pakistāniešu doties strādāt uz Baltkrieviju.

Kozlovskis norādīja, ka Baltkrievijā jau patlaban atrodas vairāki desmiti tūkstošu Pakistānas viesstrādnieku. Ministru uztrauc, ka kādā brīdī, pateicoties informatīvajai telpai, šiem cilvēkiem var tikt iestāstīts, ka Baltkrievija nav labākā valsts un jādodas uz citām valstīm. Tas nozīmē, ka šo cilvēku pārvietošanās radīs riskus vēl plašākam nelegālās imigrācijas spiedienam uz Latvijas robežas.

Kozlovskis nesen ticies ar Pakistānas kolēģi, kurš demonstrējis ieinteresētību nelegālās migrācijas problēmu risināšanā. Attiecīgi Kozlovskis uzskata, ka ar Pakistānu ir jāuztur divpusējie sakari.

Jau ziņots, ka kopumā šogad no Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgas šķērsošanas ir apturēti 1645 cilvēki.

Valdība līdz šī gada 30. jūnijam pagarināja pastiprinātās robežapsardzības režīmu Baltkrievijas pierobežā. Tas noteikts Baltkrievijas radītās paaugstinātās nelegālo migrantu plūsmas dēļ. Pastiprinātās kontroles režīms noteikts Ludzā un Ludzas novada pagastos, Krāslavā un novada pagastos, Augšdaugavas novadā, Daugavpilī un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.

Pērn kopumā Valsts robežsardze novērsusi 12 046 cilvēku mēģinājumus nelikumīgi šķērsot Baltkrievijas-Latvijas robežu. Humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana pērn nav liegta 31 nelegālajam migrantam. 2024. gadā no Baltkrievijas-Latvijas robežas nelikumīgas šķērsošanas tika atturēti 5388 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ valstī tika uzņemti 26 cilvēki.