Militārās izlūkošanas dienests: Situācija Krievijā rada iekšējo pieprasījumu uzturēt agresīvu ārpolitiku

MIDD norāda, ka rezervju izsīkums var apdraudēt Krievijas spējas ilgstoši karot augstas intensitātes konfliktā tuvāko dažu gadu laikā. Tai pat laikā dienests secina, ka, visticamāk, Maskava īstermiņā spēs akumulēt pieejamos resursus kara Ukrainā finansēšanai, tiecoties sasniegt Kremļa stratēģiskos mērķus šajā valstī.

Vienlaikus dienestā uzsver, ka pašreizējos apstākļos Krievijai nav militāro spēju vēl vienai stratēģiska līmeņa sauszemes operācijai.

MIDD norāda, ka Krievijā notiek apjomīga militārā reforma, kuras ietvaros plānots palielināt bruņoto spēku

skaitlisko sastāvu no viena līdz pusotram miljonam karavīru. Nozīmīgākās izmaiņas plānotas tieši rietumu stratēģiskajā virzienā.

«Ticams, ka pilnīgu reformas mērķu sasniegšanai būs vajadzīgi vairāki gadi, iespējams, pat dekāde, taču sagaidāms, ka Krievijas bruņoto spēku skaitliskais sastāvs Latvijas pierobežā sāks pieaugt, samazinoties karadarbības intensitātei Ukrainā,» vērtē dienestā.

MIDD akcentē, ka nav precīzi nosakāms bruņoto spēku apjoms vai spēju līmenis, kas Krievijai jāsasniedz, lai

Kremlis izšķirots par jaunas militāras agresijas uzsākšanu. Tā ieskatā, lēmumu pieņemšanu var ietekmēt dažādi situatīvi un subjektīvi faktori, tajā skaitā Krievijas militāri politiskās vadības priekšstats par pretinieka vājumu un aprēķini, ka noteiktos mērķus iespējams sasniegt ar militāriem līdzekļiem.

«Iebrukums Ukrainā demonstrēja, ka šādi Krievijas aprēķini var būt neprecīzi un pārlieku optimistiski,» norāda MIDD, vērtējot, ka, visticamāk, kādai no NATO dalībvalstīm Krievija izšķirtos uzbrukt tikai gadījumā, ja gūtu pārliecību, ka citas alianses dalībvalstis nepildīs Vašingtonas līguma 5.pantā noteiktās saistības un nesniegs palīdzību. Lai to panāktu, Krievija mērķtiecīgi cenšas pārliecināt rietumvalstis par gatavību lietot kodolieročus pat pie relatīvi zema ārējā apdraudējuma, piebilst dienestā.

MIDD arī uzsver — ir ticams, ka, saskaroties ar grūtībām karā pret Ukrainu, Kremlis turpinās draudēt, bet atturēsies no kodolieroču izmantošanas.

Dienestā arī akcentē, ka nozīmīgs atbalsts Krievijai ir apbruņojuma un munīcijas piegādes no Ziemeļkorejas un Irānas. Tāpat būtisku atbalstu Krievijas militārajai rūpniecībai un bruņotajiem spēkiem nodrošina Ķīna, kura piegādā ražošanas

iekārtas, mikroelektronikas komponentes, dronu dzinējus un tamlīdzīgas ierīces.

MIDD atzīst, ka Krievijas un Ķīnas stratēģiskā sadarbība ir nozīmīgs Latvijas apdraudējuma faktors, jo šī sadarbība Maskavai var nodrošināt konfrontācijai ar Rietumiem nepieciešamo diplomātisko, ekonomisko un militāri tehnisko atbalstu.

Apdraudējums Latvijai izriet arī no Baltkrievijas īstenotās politikas, uzsver eksperti. Arvien pieaugošā Minskas atkarība no Maskavas padara Baltkrieviju par potenciālu sabiedroto Krievijas agresijai pret kaimiņvalstīm, secina MIDD.

Eksperti arī piebilst, ka Krievija turpina izmantot neformālus bruņotos formējumus gan kaujaslaukā Ukrainā, gan

noteiktu mērķu sasniegšanai citās pasaules valstīs. Šādu spēku pielietošanas koncepts ir vairākkārt pierādījis savu efektivitāti gan Ukrainā, gan citur. MIDD uzsver, ka atkarībā no apstākļiem un nepieciešamības, šie formējumi var atkārtoti spēlēt būtisku lomu Kremļa interešu realizēšanā.

MIDD ir aizsardzības ministra pārraudzībā esoša valsts drošības iestāde, kas veic militāro pretizlūkošanu, izlūkošanu un citus Valsts drošības iestāžu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. Kopš 2002.gada dienesta priekšnieks ir Indulis Krēķis.