Mikromobilitātes rīkiem no aprīļa stāsies spēkā stingrākas prasības

Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Aronovs aģentūrai LETA norādīja, ka policijai nav pietiekamu resursu, lai uzraudzītu katru pašgājēja velosipēdu, tomēr policija centīsies strādāt ar to, kas ir pieejams.

«Galvenais, ka tagad ir instrumenti, proti, tagad ir skaidri spēles noteikumi, un vairāk policija akcentēs uzmanību nevis uz formāliem pārkāpumiem, piemēram, ja nav kāda atstarotāja gaisma, bet uz agresīviem braucējiem, kam resursu vajadzētu pietikt,» sacīja Aronovs.

Viņš skaidroja, ka iepriekš nebija noteikta papildu kategorija — pašgājēju velosipēds, un tādēļ vadītāji mēģināja spekulēt ar dažādām interpretācijām, bet tagad šī kategorija ir noteikta likumā.

Jaunā definīcija, kas stājās spēkā Ceļu satiksmes likumā pērn rudenī, ir pašgājēja velosipēds, kas ir velosipēds ar elektromotoru, kura jauda nepārsniedz 1000 vatus (W) un kas atslēdzas, ja ātrums pārsniedz 25 kilometrus stundā (km/h). Tāpat pašgājēju velosipēdu elektropiedziņa darbojas arī tad, ja pārstāj mīt pedāļus.

Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs (P) papildināja, ka grozījumi bija nepieciešami no satiksmes drošības viedokļa, jo, rodoties jaunajiem mikromobilitātes rīkiem, gājējiem uz ietvēm ir jājūtas droši. Viņš apliecināja, ka Rīga plāno turpināt ieguldīt infrastruktūras uzlabošanā, tostarp veloinfrastruktūrā un mikromobilitātē, kā arī uzbūvēt vismaz 20 jaunas gājēju pārejas un pārbūvēt esošās pieturas.

Komentējot, vai Rīga ir pilnībā aprīkota, lai pašgājēju velosipēdi brauktu tikai pa veloceliņiem vai brauktuvi, Rīgas mērs norādīja, ka pašvaldība turpinās aktīvi strādāt, lai būtu skaidri nodalīti risinājumi gājējiem, velobraucējiem, pašgājēju velosipēdiem un citiem rīkiem, lai vēl vairāk sakārtotu infrastruktūru.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks informēja, ka pašgājēju velosipēdiem reģistrācija un OCTA apdrošināšana būs jāveic līdz 30. aprīlim. Tādējādi no šā gada 1. maija par braukšanu ar šādu nereģistrētu braucamrīku un OCTA neesamību varēs uzlikt sodu, turklāt sodīt varēs arī pašvaldības policija.

Viņš informēja, ka līdz šim vairākus pašgājēju velosipēdus mēģināja piereģistrēt kā velosipēdus, kamēr nebija reģistrācijas noteikumi, bet kopš pagājušās nedēļas, kad tika pieņemti noteikumi, ir piereģistrēts viens pašgājēju velosipēds.

Jautāts, kādēļ citiem mikromobilitātes rīkiem ir atļauts braukt pa ietvēm konkrētos gadījumos, Aksenoks sacīja, ka to izvērtēja eksperti, bet būtība ir tāda, ka, minot pedāļus, to ātrumu var sasniegt, ja to veicina lietotājs, kā arī pašgājēju velosipēdiem ir lielāka jauda, līdz ar to bīstamība ir lielāka.

Aksenoks arī norādīja, ka pašgājēju velosipēdi ir pietiekami piemēroti, lai varētu braukt pa brauktuvi, jo to ātrums ir pietiekami liels, un tie ir masīvi, lai autovadītāji tos varētu pamanīt. Vienlaikus viņš norādīja, ka Rīgā patlaban ir diezgan daudz veloceliņu, tomēr pašvaldības problēma ir tāda, ka daudzās kritiskās vietās nav savienojumu starp šiem celiņiem.

Uzņēmuma SIA «Ride Mobility» («Ride») izpilddirektors Edgars Jākobons aģentūrai LETA norādīja, ka šobrīd Latvijā infrastruktūra vēl nav pietiekami attīstīta, lai šādu regulējumu ieviestu bez papildu riskiem, jo daudzviet trūkst kvalitatīvu veloceliņu, savukārt brauktuve bieži vien nav droša vide mikromobilitātes lietotājiem.

Viņaprāt, noteikumi nav samērīgi, jo pat īsā posmā, kad ir pārmērīga satiksme vai neatbilstoši apstākļi, pašgājēju velosipēdi nevarēs pārvietoties pa ietvēm.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Zaiga Liepiņa norādīja, ka, lai pašgājēju velosipēdu varētu reģistrēt CSDD, tam jāatbilst noteiktām prasībām. Tādējādi PTAC pirms pirkuma aicina pārbaudīt pašgājēja velosipēda maksimālo ātrumu un motora jaudu, sēdvietas augstumu, vai ir marķējuma jeb identifikācijas plāksne ar ražotāju, modeli vai tipu un citas prasības.

LETA jau ziņoja, ka izmaiņas Ceļu satiksmes noteikumos, kas ietekmēs mikromobilitātes jomu un paredz aizliegumu pašgājēju velosipēdiem pārvietoties pa ietvēm, stāsies spēkā no ceturtdienas, 1. aprīļa.

Satiksmes ministrijā (SM) skaidroja, ka pērn 22. novembrī stājās spēkā grozījumi Ceļu satiksmes likumā, kas paredzēja noteikt regulējumu elektrovelosipēdam un pašgājēja velosipēdam. Tādējādi noteikumos bija nepieciešams paredzēt detalizētāku regulējumu šiem velosipēdu veidiem.

Tādējādi noteikumos izveidota jauna nodaļa, kas paredz vienotus reģistrācijas principus elektroskrejriteņiem, velosipēdiem, pašgājēju velosipēdiem, elektrovelosipēdiem un velorikšām, kā arī vienotu kārtību šo transportlīdzekļu veidu identificēšanai nepieciešamo datu noteikšanai, vienotu kārtību lietotāju maiņai, kā arī tiesību pārtraukšanai un citiem procesiem.

Velosipēdi un elektroskrejriteņi varēs braukt pa ietvi, ja braukšana pa brauktuvi, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, ceļa un meteoroloģiskos apstākļus, nav iespējama, ir apgrūtināta vai bīstama, kā arī būs atļauts braukt bērniem, kuri jaunāki par 12 gadiem, un velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem, kuri tos pavada.

Tāpat, lai mazinātu konfliktus ar citiem satiksmes dalībniekiem, grozījumi paredz pārvietošanās kārtību ar sporta un atpūtas inventāru — skrituļslidām un monoriteņiem.

LETA jau ziņoja, ka Saeima pērn novembrī pieņēma SM sagatavotos grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas tostarp paredz stingrākas prasības pašgājēju velosipēdu uzraudzībā, kā arī no 1. aprīļa ieviest alkohola vai citu apreibinošu vielu reakcijas testu pirms koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas.

Grozījumi paredz, ka koplietošanas pakalpojumu sniedzējam pirms pakalpojuma sniegšanas elektroniskajā lietotnē vai mājaslapā jāīsteno pakalpojuma saņēmēja vecuma pārbaude un jāpārliecinās par attiecīgā transportlīdzekļa vadīšanas tiesību esamību, kā arī jāīsteno pakalpojuma saņēmēja reaģēšanas spēju pārbaude alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmes kontrolei.

Ja koplietošanas pakalpojumu sniedzēji lietotnēs vai mājaslapās neīstenos vecuma un vadīšanas tiesību pārbaudi, tiks piemērots naudas sods no 70 līdz 350 eiro, kā arī reaģēšanas testu neesamības gadījumā komersantam varēs piemērot sodu no 70 līdz 350 eiro.

Grozījumi paredz pašgājēju velosipēdu obligātu reģistrāciju. Par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kas nav reģistrēts, piemēros naudas sodu pašgājēja velosipēda vadītājam no 30 līdz 70 eiro apmērā.

Tāpat grozījumi paredz, ka pašgājēju velosipēdiem ir jābūt OCTA apdrošināšanai. Plānots, ka par OCTA neveikšanu, ja tas tiek izmantots ceļu satiksmē, pašgājēja velosipēda īpašniekam piemēros naudas sodu no 125 līdz 200 eiro apmērā.