Meteorologi prognozē vēl lielākus karstuma viļņus turpmākajos gados

Saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas un Lielbritānijas Meteoroloģijas biroja publicēto prognozi turpmākajiem pieciem gadiem pastāv 80% iespējamība, ka šajā periodā tiks pārspēts līdzšinējais ikgadējais gaisa temperatūras rekords. Vēl lielāka varbūtība ir, ka pasaule atkal pārsniegs pirms desmit gadiem noteikto globālās temperatūras pieauguma robežu.

«Augstāka globālā vidējā temperatūra var izklausīties abstrakti, bet reālajā dzīvē tā nozīmē augstāku ekstremālu laikapstākļu iespējamību — spēcīgākas viesuļvētras, spēcīgākus nokrišņus, sausumu,» norādīja ASV Kornela universitātes klimata zinātniece Natālija Mahovalda, kura nepiedalījās šīs prognozes veidošanā, bet uzskata to par ticamu. «Tātad augstāka vidējā globālā temperatūra nozīmē vairāk zaudētu dzīvību,» viņa piebilda.

Un pirmo reizi pastāv iespēja, lai arī neliela, ka līdz desmitgades beigām pasaules gada vidējā temperatūra pārkāps Parīzes klimata vienošanās mērķi ierobežot sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija un pat pārkāps divu grādu globālās temperatūras pieauguma robežu, norādīja abas aģentūras.

Pastāv 86% iespēja, ka vienā no nākamajiem pieciem gadiem tiks pārsniegta 1,5 grādu globālās temperatūras pieauguma robeža, un 70% iespēja, ka piecos gados kopumā vidēji tiks pārsniegta šī globālā robeža, aprēķinājušas aģentūras.

Prognoze iegūta, pamatojoties uz vairāk nekā 200 atsevišķām prognozēm, izmantojot datorsimulācijas, kas tika veiktas desmit pasaules zinātnieku centros.

Pirms desmit gadiem šīs pašas komandas aprēķināja, ka pastāv maza iespēja — aptuveni 1%, ka kādā no nākamajiem gadiem tiks pārsniegts kritiskais 1,5 grādu slieksnis. Tas notika pagājušajā gadā.

Šogad līdzīgā veidā vienādojumā ienāk divu grādu pēc Celsija robeža, un pastāv neliela iespējamība, ka tā tiks pārkāpta, ko Lielbritānijas Meteoroloģijas dienesta zinātnieki nodēvēja par šokējošu.

«To neviens nevēlas pieredzēt, bet zinātne mums uz to norāda,» sacīja Lielbritānijas Meteoroloģijas biroja zinātnieks Leons Hermansons.

Lai gan 2024.gadā bija par 1,5 grādiem siltāks nekā pirms rūpnieciskās revolūcijas, Parīzes klimata nolīgumā noteiktais slieksnis attiecas uz 20 gadu periodu, tāpēc tehniski tas nav pārsniegts. Ņemot vērā pēdējos desmit gadus un prognozējot nākamo desmitgadi, var secināt, ka pasaulē šobrīd varētu būt par aptuveni 1,4 grādiem pēc Celsija siltāks nekā laika posmā no 1850. līdz 1900.gadam, kas ir atskaites periods pirmsindustriālajam laikmetam, lēš Pasaules Meteoroloģijas organizācijas klimata dienestu direktors Kriss Hjūits.

«Prognozēts, ka nākamie pieci gadi būs vidēji par vairāk nekā 1,5 grādiem pēc Celsija siltāki nekā pirmsindustriālajā periodā, tāpēc vairāk cilvēku nekā jebkad agrāk būs pakļauti spēcīgu karstuma viļņu riskam, kas izraisīs vairāk nāves gadījumu un smagas sekas veselībai, ja vien cilvēkus nebūs iespējams labāk pasargāt no karstuma ietekmes. Tāpat mēs varam sagaidīt vairāk postošu meža ugunsgrēku,» skaidroja Lielbritānijas Meteoroloģijas biroja klimata ietekmes pētījumu vadītājs un Ekseteras Universitātes profesors Ričards Betss.

Arktikas ledus, kas turpinās sasilt 3,5 reizes straujāk nekā pārējā pasaule, kusīs, un ūdens līmenis jūras celsies straujāk, brīdināja Hjūits.

Parasti globālās temperatūras paaugstināšanos varēja salīdzināt ar braucienu uz eskalatora, un dabas parādība «El Ninjo», kas saistīta ar ūdens virsmas temperatūras paaugstināšanos Klusā okeāna centrālajā un austrumu daļā, īslaicīgi un dabiski darbojas kā lēcieni uz augšu vai uz leju uz šī eskalatora. Taču pēdējā laikā pēc katra «El Ninjo» lēciena globālā temperatūra vairs daudz nesamazinās, ja vispār samazinās. «Rekordaugstas temperatūras uzreiz kļūst par jauno normu,» norādīja Stenfordas universitātes klimata zinātnieks Robs Džeksons.