Mēs negrasāmies dzīvot pasaulē, kurā Ķīna dominē mums svarīgās jomās: intervija ar ASV valsts sektretāru Marko Rubio

— Ukraina nepiedalījās sarunās. Vai jūs konsultējaties ar prezidentu Zelenski par viņa “sarkanajām līnijām”?

— Pagājušajā nedēļā prezidents Zelenskis tikās ar ASV finanšu ministru, viceprezidentu, valsts sekretāru, senatoriem un Pārstāvju palātas locekļiem, kuri arī bija ieradušies Minhenē. Šodien tur ir mūsu īpašais sūtnis, kurš tiekas ar viņu. Tā kā viņi … mēs esam sazinājušies ar ukraiņiem visa šī procesa laikā un esam ļoti skaidri pauduši, kādi ir mūsu nodomi attiecībā uz šī procesa turpināšanu. Patiesībā Amerikas Savienoto Valstu prezidents runāja ar Zelenski  uzreiz pēc sarunas ar Putinu. Abu telefonsarunu laikā es biju viņa birojā. Tāpēc apgalvot, ka mēs ar viņiem nekonsultējāmies, būtu nepareizi. Tā nav taisnība.

Nav taisnība arī tas, ka mēs nekonsultējāmies ar saviem sabiedrotajiem Eiropā. Es personīgi uzreiz pēc tikšanās ar krieviem runāju ar pieciem ārlietu ministriem un pastāstīju viņiem, kas notika. Mēs runājām ar viņiem pirms šīm sanāksmēm, ar tiem pašiem pieciem ministriem, kā arī ar G7 un ES pārstāvjiem, tostarp arī pirms visām pārējām sanāksmēm, kas notika Minhenē. Tātad tā nav precīza informācija.

— Ķīna. Kāda ir jūsu kā valsts sekretāra nostāja attiecībā uz Ķīnu?

— Tā nav mana nostāja. Tā ir Trampa nostāja šajā jautājumā, un es domāju, ka prezidenta Trampa nostāja ir diezgan nepārprotama. No vienas puses, Ķīna, tāpat kā Krievija, ir pasaules lielvalsts, otrā lielākā ekonomika pasaulē, strauji augoša militārā lielvalsts. Mums ir jāuztur attiecības ar Ķīnu, mums tas ir jādara. Neatkarīgi no tā, vai mēs piekrītam visam, ko viņi dara, mēs apzināmies, ka dažos gadījumos mēs esam konkurenti, citos – tieši pretinieki. Taču komunikācija ir jāuztur, jo komunikācijas trūkums var novest pie konflikta.

— Ja atļausiet, es dzirdu, kā jūs sakāt, ka pēdējo četru gadu laikā ir pasliktinājušās attiecības ar Ķīnu un arī ar Krieviju.

— Jā, interesanti, ka Baidena administrācijas laikā un līdz pat šai dienai mums patiesībā bija labākas attiecības ar Ķīnu nekā ar Krieviju, tāpēc mums ir jārīkojas pārdomāti, ar zināmu praktiskumu un pragmatismu, kad runa ir par ārpolitiku.

Tomēr mēs nedzīvosim pasaulē, kurā esam atkarīgi no Ķīnas attiecībā uz svarīgākajiem retzemju minerāliem un svarīgākajiem mūsu piegādes ķēžu komponentiem. Mēs nedzīvosim pasaulē, kurā Ķīna dominēs Indijas un Klusā okeāna reģionā, mūsu… un mums nebūs atļauts uzturēt komerciālus sakarus šajā reģionā, jo Ķīna tur valstis par ķīlniecēm, un tās visas kļūs par atkarīgām valstīm. Japāņi nav ieinteresēti būt atkarīga valsts, un viņi ir mūsu tuvi sabiedrotie. Dienvidkoreja, Filipīnas, Austrālija — neviena no šīm valstīm nevēlas kļūt par atkarīgu valsti, un arī Vjetnama nav ieinteresēta kļūt par atkarīgu valsti Ķīnas ietekmes zonā.

Mēs esam Klusā okeāna reģiona valsts. Mēs plānojam tādi arī palikt un uzturēt attiecības ar šī reģiona valstīm. Tāpēc mums tā ir sarkanā līnija. Mēs negrasāmies atteikties no savām saistībām kā Klusā okeāna reģiona lielvalsts, bet, no otras puses, mēs negrasāmies dzīvot pasaulē, kurā Ķīna dominē mūsu ekonomikai kritiski svarīgos jautājumos, un būt tās ķīlnieki. Tas ir muļķīgi. Daļa no tā ir saistīta ar mūsu rūpnieciskās jaudas palielināšanu. Daļa no tā ir saistīta ar partnerību ar sabiedrotajām valstīm, lai nodrošinātu mūsu piegādes ķēdes.

Un trešā lieta, ko es vēlētos uzsvērt, ir tā, ka mums ir jācīnās pret šo netaisnību. Ķīnas uzņēmumi Amerikas ekonomikā var darīt gandrīz visu, ko vien vēlas, un tas notiek jau daudzus, daudzus gadus. Mēs esam ļāvuši tiem Amerikā darīt visu, ko viņi vēlas. Bet amerikāņu uzņēmumi Ķīnā praktiski neko nevar darīt, un, ja viņi to dara, tad tikai tāpēc, ka no viņiem grib nozagt intelektuālo īpašumu un pēc tam izspiest viņus no tirgus un aizstāt ar Ķīnas uzņēmumiem. Tāpēc prezidents turpina runāt par savstarpīgumu. Lai ko viņi… lai ko mēs tur drīkstētu darīt, tas pats būtu jāļauj arī viņiem šeit. Lai kādus tarifus viņi noteiktu mums, mums būtu jānosaka tādi paši tarifi viņiem. Un tieši tāpat prezidents rīkosies ne tikai attiecībā uz Ķīnu, bet arī attiecībā uz pārējo pasauli – savstarpīgums un taisnīgums.