Tam par pamatu bijušas bažas, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis nespēs izstrādāt vienotu nostāju pret Krieviju.
Nespēja vest tiešas sarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu ietekmējusi turpmāko notikumu attīstības gaitu, apgalvojusi Merkele.
Viņa izteikusies, ka Polijas un Baltijas valstu nostāja esot novedusi pie diplomātisko saišu saraušanas starp Krieviju un ES, kas, kā apgalvojusi bijusī kanclere, dažus mēnešus vēlāk novedusi pie Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā.
Saskaņā ar Merkeles izklāstu Polijas atteikšanās atbalstīt Minskas vienošanās, ko pēc Krievijas sākotnējā iebrukuma Ukrainā Kijivai 2015.gadā ar Francijas un Vācijas starpniecību uzspieda tiešu militāru draudu apstākļos, mudinājusi Putinu uz atkārtoto iebrukumu Ukrainā 2022.gadā.
Ar Merkels un toreizējā Francijas prezidenta Fransuā Olanda palīdzību uzspiestās vienošanās Ukrainai patiesībā bija nepieņemamas, jo tās nodrošināja faktiskas Maskavas kontroles ieviešanu pār kaimiņvalsts politiku.
Taču Merkele intervijā apgalvojusi, ka Minskas vienošanās esot Ukrainai laikā no 2015. līdz 2021.gadam nodrošinājušas mieru pēc sakāves 2015.gadā un to mērķis bijis ļaut Kijivai atgūt zaudētās teritorijas, «apkopot spēkus» un «kļūt par citu valsti».
Ap 2021.gadu Merkele esot «jutusi, ka Putins vairs nopietni neuztverot Minskas vienošanās».
«Tāpēc vēlējos jaunu formātu, kurā mēs varētu ar Putinu runāt tieši kā Eiropas Savienība. Daži ļaudis to neatbalstīja, Tās, pirmkārt, bija Baltijas valstis, bet pret to bija arī Polija,» intervijā žēlojusies bijusī kanclere, piebilstot, ka šis četras valstis «baidījās, (..) ka mums nebūs kopīgas politikas pret Krieviju».
«Jebkurā gadījumā, tas nepiepildījās. Tad es pametu amatu, un sākās Putina agresija,» piebildusi Merkele, kas jau iepriekš kategoriski atteikusies no vismazākās savas politikas kritiskas izvērtēšanas.
«Tagad laiki mainījušies, un mums jāpadomā, kādu pozīciju ieņemt vislabāk, lai sasniegtu mieru,» piebildusi bijusī kanclere. Viņa atzinusi, ka tas būs iespējams, ja Eiropa kļūs par «reālu atturošu faktoru un atbalstīs Ukrainu».
Merkele intervijā arī paziņojusi, ka neuzskata Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu par Krievijas «Trojas zirgu» Eiropā. Viņa tomēr neatbalstot Ungārijas atteikšanos pārtraukt krievu energoresursu importu.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.