Melnis: Latvija atbalsta ES ieceri palielināt atjaunīgās enerģijas izmantošanu

Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) pārstāvji aģentūru LETA informēja, ka pirmdien, 17.martā, Briselē notika ES Enerģētikas ministru padomes sanāksme. Latvijas delegāciju vadīja Melnis. Ministrs dienas gaitā piedalījās politiskajās debatēs un ES dalībvalstu viedokļu apmaiņā par vairākiem aktuāliem jautājumiem, kā arī tikās ar enerģētikas un mājokļu komisāru Danu Jergensenu, Baltijas valstu enerģētikas ministriem un vadīja «Atjaunīgo energoresursu draugu» grupas tikšanos.

Ministrs Enerģētikas ministru padomes ietvaros ar citu valstu līderiem aizvadīja debates par Rīcības plānu, lai veicinātu enerģijas pieejamību par saprātīgu cenu. Ministrs novērtēja Eiropas Komisijas (EK) redzējumu par plānā ietvertiem ne vien īstermiņa risinājumiem, bet arī skaidru nākotnes redzējumu ilgtermiņā.

Melnis norādīja, ka plānā ietvertie pasākumi tiek balstīti uz elektroenerģijas tirgus dizaina reformu, ko viņš vērtē kā pozitīvu soli. Viņš skaidroja, ka elektrifikācija būs galvenais katalizators enerģētikas nozares transformācijai, tādēļ Latvija atbalsta ES ieceri palielināt atjaunīgās enerģijas izmantošanu. Vienlaikus apkures sektorā elektrifikācija ne vienmēr ir optimāls risinājums, tāpēc Latvija turpinās izmantot citus ilgtspējīgus atjaunīgās enerģijas avotus, piemēram, biomasu.

Ministrs vienlaikus uzsvēra Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) būtisko nozīmi enerģētikas infrastruktūras attīstībā. Ministrs norādīja, ka turpmākajās diskusijās par pārrobežu infrastruktūras projektu attīstību jāpievērš īpaša uzmanība godīgai izmaksu sadalei un ieguvumiem. Enerģētiskā drošība un piegādes drošība ir izšķirošie faktori, lai garantētu enerģijas cenu stabilitāti ilgtermiņā.

Viedokļu apmaiņā par ES enerģētiskās drošību Melnis uzsvēra, ka Latvija turpina atbalstīt «REPowerEU» plāna mērķi samazināt enerģijas, tostarp sašķidrinātās dabasgāzes importu no Krievijas. Latvija atbalsta ieceri atjaunot enerģijas apgādes drošuma regulējumu Eiropas līmenī, piemēram, precizēt aizsargātā lietotāja definīciju. «Visbeidzot, vairakkārt esmu uzsvēris, ka ES jāstiprina tās centieni esošās un nākotnes kritiskās infrastruktūras aizsardzībai gan jūrā, gan sauszemē,» pauda Melnis.

Enerģētikas ministru padomē Latvijas klimata un enerģētikas ministrs kopā ar Lietuvas un Igaunijas atbildīgajiem nozares ministriem klātesošos informēja par īstenoto Baltijas valstu sinhronizāciju ar Eiropas energotīklu.

Melnis uzrunas laikā apliecināja, ka Baltijas valstis neveica tikai tehnisku pāreju, bet stratēģiski apņēmās nodrošināt drošību, neatkarību un ciešāku sadarbību ar ES.

Tāpat viņš izteica pateicību EK par politisko un finansiālo atbalstu Baltijas valstu sinhronizācijas īstenošanai. Ministrs aicināja uzlabot reaģēšanas spējas krīzes situācijās. «Vienīgi ar aizsargātu un drošu energoapgādes tīklu mēs varam īstenot atjaunīgo enerģijas projektu attīstību, nodrošināt zemas enerģijas cenas patērētājiem,» uzsvēra Melnis.

Dienas gaitā tika pārrunātas arī būtiskākās norises ES elektroenerģijas un gāzes tirgos, kā arī valstu enerģētikas līderi tika iepazīstināti ar situāciju Ukrainas enerģētikas sektorā. Klimata un enerģētikas ministrs uzsvēra, ka Latvija turpina atbalstīt Ukrainu, un tas ietver arī enerģētikas nozares vajadzības.

Tikšanās laikā ar enerģētikas un mājokļu komisāru Danu Jergensenu un Baltijas valstu enerģētikas ministriem, Melnis detalizētāk pārrunāja nepieciešamību kritiskās infrastruktūras aizsardzībai Baltijas valstīs, aktuālo situāciju enerģētikas drošības jomā.

Vizītes laikā Latvija sadarbībā ar Igauniju pirmo reizi vadīja arī «Atjaunīgo energoresursu draugu» grupu (Friends of Renewables), kurā piedalās daudzas no ES dalībvalstīm.