Melbārde izglītības un zinātnes ministres amatā plāno izvērtēt līdz šim sāktās reformas

«Esmu piekritusi uzņemties atbildību par izgītības un zinātnes nozari, jo vēlos aizstāvēt izglītības un zinātnes neatsveramo lomu mūsdienu pārmaiņu procesos,» aģentūrai LETA sacīja Melbārde.

Viņa atzīmēja, ka pasaule strauji mainās, kļūst aizvien neprognozējamāka un daudzšķautņaināka. «Kvalitatīva un iekļaujoša izglītība visos līmeņos un sabiedrība, kas mācās visu mūžu, ir atbilde daudziem šī laikmeta izaicinājumiem, jo īpaši jauno tehnoloģiju un mākslīgā intelekta straujajam progresam,» minēja Melbārde.

Tāpat viņa norādīja, ka izglītības un zinātnes nozarē, sadarbībā ar sociālajiem partneriem un dialogā ar jauniešiem un vecākiem, rūpīgi izvērtēs un turpinās sāktās reformas.

«Pirms spert katru jaunu reformu soli vēlēšos iegūt atgriezenisko saiti no visām iesaistītajām pusēm. Man ir svarīgi pārliecināties, ka piedāvātās izmaiņas ir saprotamas, atbalstāmas un sasniegs izvirzīto mērķi. Tas arī attiecas uz izglītības kvalitātes monitoringa projektu un programmu finansēšanas modeli,» sacīja Melbārde.

Viņa arī norādīja, ka izvērtēs jau sāktās reformas un novērsīs to īstenošanā konstatētos trūkumus.

Melbārde arī minēja, ka saredz darba prioritātes piecos virzienos.

Tostarp kvalitatīva izglītība katram bērnam un jaunietim, īpašu uzmanību veltot tādas izglītības ekosistēmas veidošanai, kas rūpējas par bērnu labbūtību un drošību. «Atslēga šī mērķa sasniegšanai ir gudrs, motivēts un radošs skolotājs un profesionāla skolas vadība,» piebilda Melbārde.

Tāpat viņa minēja augstākās izglītības un zinātnes konkurētspēju un internacionalizāciju. «Mums ir jānodrošina, lai mūsu augstskolas un pētnieciskās institūcijas ir mūsdienīgs resurss un virzītājspēks Latvijas attīstības mērķu sasniegšanā un vienlaikus spēj iekļauties kopējā Eiropas izglītības telpā, lai mēs kā valsts būtu gatavi spēlētāji Eiropas Savienības (ES) topošajā konkurētspējas dienas kārtībā,» teica Melbārde.

Viņa piebilda, ka, piemēram, kosmosa tehnoloģijas un dati var kļūt par stratēģisku virzienu, kur Latvijas zinātne un inovācijas sniedz ieguldījumu digitālajā transformācijā, klimata pārmaiņu risinājumos un drošībā, stiprinot mūs starptautiski.

Tāpat starp prioritārajiem virzieniem Melbārde minēja mainīgajam darba tirgum atbilstošas prasmes ikvienam Latvijas iedzīvotājam, tostarp sadarbībā ar darba devējiem stiprinot profesionālās izglītības iestādes, digitālās prasmes un strādājot pie individuālo izglītības kontu veidošanas.

Melbārde arī atzīmēja izglītību, kas ir pamats latviešu valodas un latviskās kultūras ilgtspējai un daudzveidībai, tostarp paplašinot un mērķtiecīgāk organizējot latviešu valodas apguvi dažādiem līmeņiem un nodrošinot sekmīgu Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norisi 2025.gada vasarā.

Tāpat viņa minēja aktīvu, atbildīgu un noturīgu politisko nāciju, dodot plašāku mandātu jauniešu līdzdalībai un pašpārvaldei, stiprinot sasniegumus sportā un veselīgu dzīves veidu, kā arī pastiprinot sabiedrības medijpratību un spēju kritiski vērtēt plaši pieejamos informācijas resursus.

Melbārde arī norādīja, na vēl nav apstiprināta amatā, tāpēc ir pāragri sniegt izvērstu vērtējumu sāktiem projektiem un programmām.

Jautāta, kā panākt, lai mazinātos to bērnu un jauniešu skaits, kuriem ir grūtības apgūt pamatprogrammu, Melbārde norādīja, ka atbalsta adaptīvās mācīšanās pieeju, kurā tostarp izmanto tehnoloģijas un datu analīzi, lai pielāgotu mācību pieredzi katra skolēna individuālajām vajadzībām un spējām. «Ja šī iecere ir veiksmīgi iestrādāta izglītības kvalitātes monitoringa projektā, tad tā būtu atbalstāma,» viņa sacīja.

Pēc Melbārdes teiktā, lai varētu nodrošināt minēto prioritāšu īstenošanu, izglītības un zinātnes nozarē ir jābūt labai komandai visos līmeņos — vispirms ministra birojā, ministrijā un tās institūcijās. Vienlaikus kā nozīmīgu komandas daļu viņa minēja sociālos partnerus un jo īpaši — izglītības pakalpojuma saņēmējus pārstāvošās organizācijas.

Jau vēstīts, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), piesakot savas valdības darba «restartu», paziņoja, ka Andu Čakšu (JV) atbrīvo no izglītības un zinātnes ministra amata, Uldi Auguli (ZZS) — no labklājības ministra amata, bet Kasparu Briškenu (P) — no satiksmes ministra amata.

Līdz turpmākiem lēmumiem vai jaunu ministru apstiprināšanai izglītības un zinātnes ministra pienākumus pilda finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), labklājības ministra pienākumus — ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), bet satiksmes ministra pienākumus — kultūras ministre Agnese Lāce (P).

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) labklājības ministra amatam nominējusi Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru Reini Uzulnieku. Savukārt partija «Progresīvie» vēl nav izlēmuši, kurš būtu virzāms satiksmes ministra amatā.

Tajā pašā laikā JV izglītības un zinātnes ministra amatam nolēmusi virzīt Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Melbārdi.

Melbārde savulaik ieņēma kultūras ministres amatu no Nacionālās apvienības rindām, bet vēlāk tika ievēlēta par Eiropas Parlamenta (EP) deputāti.