Melbārde: Eiropas Atveseļošanās instrumentam jāsāk darboties pēc iespējas ātrāk

Viņa norādīja, ka Covid-19 krīze ir viesusi pārmaiņas Eiropas Savienības daudzgadu budžetā. Politiķes ieskatā, to apliecina arī 13.maijā Briselē notikusī plenārsēde, kurā Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena iepazīstināja ar jauno plānu, kas paredz ES daudzgadu budžetu sasaistīt ar jauno Atveseļošanās instrumentu, tādējādi uz jaunā koronavīrusa radītajām ekonomiskajām sekām reaģējot ar visaptverošu plānu.

«Lai arī EK priekšsēdētāja iezīmēja Atveseļošanās instrumenta kontūras, detaļās daudz par šo jauno pakotni vēl nezinām, un ir skaidrs, ka EK pie plāna strādās vēl vismaz nākamās pāris nedēļas. Neskatoties uz īso termiņu, valstu līderiem ir plānots par šo panākt vienošanos jau jūnija Eiropadomē,» skaidroja eiroparlemtāriete.

Runājot par Atveseļošanās instrumentu, Melbārdes vērtējumā ir svarīgi, lai tas sāktu darboties pēc iespējas ātrāk — ideālā variantā vēl pirms 2021.gada sākuma. Viņa uzsvēra, ka tajā pašā laikā ir arī paveic viss nepieciešamais, lai šis instruments patiesi nodrošinātu ekonomikas atgūšanos visās industrijās un jomās.

EP maija rezolūcijā prasīja nodrošināt, ka tam ir pilntiesīga loma darbā ar Atveseļošanās instrumentu saistītajā likumdošanā. Politiķes ieskatā, tas palīdzētu panākt, ka Atveseļošanās instruments patiešām iekļauj taustāmu atbalstu, cita starpā — arī kultūras un radošajām nozarēm un medijiem.

Melbārde uzsvēra, ka, neatkarīgi no Atveseļošanās instrumenta gaitas, ir jānodrošina, ka jaunais daudzgadu budžets tiek pieņemts šogad.

«Vēlos gan kliedēt bažas un reizē nomierināt, ka gadījumā, ja jaunais budžets netiks pieņemts laikus, budžeta griesti tiktu automātiski pagarināti jeb nebūtu tā, ka naudas 2021.gadā nebūtu vispār. Tomēr šis nav attaisnojums vilcināt procesus, jo jautājums nav tikai par pieejamo naudu,» skaidroja Melbārde.

Politiķe akcentēja, ka tāpēc 13.maija pieņemtajā rezolūcijā EP prasa EK līdz 15.jūnijam iesniegt jaunu priekšlikumu ES daudzgadu budžeta ārkārtas rīcības plānam un izslēgt pastāvošo risku, ka esošās ES programmas, piemēram, «Erasmus+», tiek pārtrauktas vai steigā pavirši pagarinātas. Pēc viņas sacītā, nav šaubu, ka bez jaunā daudzgadu budžeta sekas izjustu daudzi.

Melbārde uzsvēra, ka ES budžetam jābūt ne tikai laicīgi pieņemtam, bet arī spēcīgam. Cita starpā EP pozīcija paredz divkāršot budžetu «Radošās Eiropas» programmai un trīskāršot budžetu «Erasmus+». Skatoties plašāk, ir jānodrošina ka no ekonomikas atveseļošanās plāna iegūst visas valstis un ekonomiskā un sociālā plaisa starp dalībvalstīm mazinās, nevis vēl vairāk pieaug, norādīja politiķe.

«Solidaritātei būs liela loma tuvākajos mēnešos. Līdz ar jaunā koronavīrusa uzliesmojumu Eiropas institūcijas savu iespēju robežās ir reaģējušas maksimāli ātri un izlēmīgi. Eiropas Centrālā banka ir spējusi mazināt ekonomisko lejupslīdi un nelīdzsvarotību starp dalībvalstīm,» uzsvēra Melbārde, norādot, ka tikmēr EK ir nākusi klajā ar jauniem priekšlikumiem un EP ir spējis tos ātri pieņemt.

Politiķes ieskatā, tagad «bumba ir dalībvalstu pusē». Laicīga vienošanās par spēcīgu daudzgadu budžetu un to kopējo Atveseļošanās plānu, viņasprāt, sūtītu pareizo signālu visiem ES iedzīvotājiem.

LETA jau vēstīja, ka pašreizējā ES daudzgadu budžeta darbība beidzas 2020.gada 31.decembrī, tāpēc ES ir vajadzīgs jauns budžeta plāns nākamajiem septiņiem gadiem.

EK 2018.gada maijā iesniedza savu sākotnējo plānu nākamajai daudzgadu budžeta shēmai laikposmam no 2021.gada līdz 2027.gadam. Savukārt EP pieņēma savu nostāju 2018.gada novembrī un atkārtoti apstiprināja to 2019.gada oktobrī. ES dalībvalstis par savu nostāju vēl nav vienojušās.