Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Jauno ārstu asociācijas un Latvijas Māsu asociācijas pārstāvju izplatītajā vēstulē arī tiek lūgts «piedot valdībai, kura, nosakot ierobežojumus, labu nodomu vadīta, satraukumā un steigā pieņem dažu labu nepārdomātu lēmumu».
Vienlaikus autori norāda, ka ārkārtas stāvoklis veselības aprūpē ir skaļš signāls tam, ka veselības aprūpē pieejamie resursi vairs nav pietiekami. Līdz ar to ārkārtas stāvoklis nozīmē, ka Covid-19 pacientu veselības aprūpē tiks iesaistīti arī citu specialitāšu ārsti un māsas, kuru ikdiena iepriekš nav bijusi saistīta ar infekciju slimībām.
«Veselības aprūpē strādājošiem ārkārtas stāvoklis veselības aprūpē nozīmē papildu pienākumus, milzīgu papildu gan fizisku, gan emocionālu slodzi, papildu darbu brīvdienās, papildu negulētas naktis, atceltus atvaļinājumus, augstu risku paša un tuvinieku veselībai — veselības aprūpē strādājošo mūža ilgumu,» pausts vēstulē.
Tāpat vēstulē pausta pateicība sabiedrībai par izpratni un pretimnākšanu, godprātīgi ievērojot valstī noteiktos ierobežojumus, sociālo kontaktu ierobežošanu, fizisko distancēšanos, apzinīgu roku un elpošanas orgānu higiēnu, mutes un deguna aizsegu.
Tāpat vēstules autori norāda, ka inficējas, slimo un mirst arī veselības aprūpē strādājošie, taču «viņiem nav citas izvēles, kā vien palīdzēt citiem».
«Ārsta attieksmei jābūt vienlīdzīgai gan pret cilvēku, kurš, vairoties atbildības, melo par savas inficēšanās patiesajiem apstākļiem, gan pret cilvēku, kurš, bailēs saslimt, jau jūtas slims un sagroza stāstīto par savu veselību,» uzsver autori, piebilstot, ka šķietami sīkai detaļu noklusēšanai vai sagrozīšanai var būt neparedzami smagas sekas.
Jau ziņots, ka pieaugošā stacionēto Covid-19 pacientu skaita dēļ Valsts operatīvās medicīniskās komisijas sēdē pagājušajā nedēļā tika nolemts izsludināt ārkārtas stāvokli veselības aprūpes sistēmā, žurnālistiem pavēstīja Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško.
Tādējādi Veselības ministrija varēs likt otrā un trešā līmeņa slimnīcām pēc iespējas operatīvāk pārņemt pacientus no universitāšu un reģionālajām slimnīcām.
«Jau četrās slimnīcās, tajā skaitā Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, ir sasniegts kritiski augsts esošo gultu noslogojums,» sacīja valsts sekretāre.
Līdz ar ārkārtas situācijas izsludināšanu «mēs varam arī dot lielākas tiesības slimnīcu vadītājiem», norādīja Mūrmane-Umbraško, skaidrojot, ka tas tostarp sniegtu lielāku kontroli pār darbinieku atvaļinājumiem. Tāpat slimnīcām būtu vienkāršāk piesaistīt cilvēkresursus Covid-19 pacientu ārstēšanai.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.