Mazirbē un Kolkā notiks sanāksme par Slīteres Nacionālā parka dabas aizsardzības plāna izstrādi

Dabas aizsardzības plāna uzdevums ir saskaņot dabas aizsardzības, dabas resursu izmantošanas, reģiona attīstības un citas intereses, lai tiktu saglabātas teritorijas dabas vērtības. Plāna izstrādē tiks izvērtēti priekšlikumi teritorijas turpmākai aizsardzībai, apsaimniekošanai un attīstībai.

DAP aicina ikvienu interesentu, tostarp zemes īpašniekus, iesaistīties un piedalīties sanāksmēs.

Savu viedokli un priekšlikumus par parka turpmākās attīstības vīziju varēs izteikt gan sanāksmju laikā, gan rakstiski, adresējot tos dabas aizsardzības plāna izstrādātājam — SIA «Estonian, Latvian & Lithuanian Environment».

Slīteres Nacionālā parks ir viena no vecākajām dabas teritorijām Latvijā. 1923.gadā tapis tā kodols 1100 hektāru platībā, kuru sākotnēji dēvēja par Šlīteres dabas pieminekli. Līdz 1999.gadam teritorija bija pazīstama kā Slīteres Valsts rezervāts, bet 2000.gadā to pārdēvēja par Slīteres Nacionālo parku. Mūsdienās tas ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija 16 414 hektāru platībā.

DAP sola, ka, izstrādājot dabas aizsardzības plānu, liela loma tiks pievērsta teritorijā esošajiem valsts un vietējas nozīmes kultūras pieminekļiem, norādot tiem nepieciešamo aizsardzību un apsaimniekošanu, kas raksturo līvu kultūrmantojumu.

Ģeomorfologi arī veiks Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta erozijas izvērtēšanu, tostarp nosakot noskalošanās riskus un/vai kāpu izveides iespējas. Tiks veikta arī piekļuves iespēju izvērtēšana īpašumiem, ja plāna izstrādes sākšanas laikā saņems ierosinājumus no zemju īpašniekiem vai to tiesiskajiem valdītājiem.

Dabas aizsardzības plāna izstrāde pēc DAP pasūtījuma notiek Eiropas Reģionālā attīstības fonda projektā «Dabas aizsardzības plānu izstrāde bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai rezervātos un nacionālajos parkos».

Reinika informē, ka līdz 2027.gadam projektā izstrādās dabas aizsardzības plānu arī Rāznas Nacionālajam parkam, kā arī visiem Latvijas dabas rezervātiem — Grīņu, Moricsalas, Krustkalnu un Teiču. Ņemot vērā jaunākās atziņas dabas vērtību saglabāšanā un Latvijā noteiktos mērķus sugu un biotopu aizsardzībā, aktualizēs dabas datus katrā no teritorijām, nosakot nepieciešamos pasākumus dabas vērtību saglabāšanai vai atjaunošanai.