«Maxima Latvija»: Šis gads ekonomikā bijis izaicinājumu pilns inflācijas dēļ

Viņa norādīja, ka līdz ar dažādu izejvielu cenu pieaugumu visā pasaulē un izmaksu kāpumu citās pozīcijās, piemēram, degvielas akcīzes un iepakojuma nodokļu pieaugumu, minimālās algas palielināšanu un citiem faktoriem, kas ietekmē produkta pašizmaksu, it īpaši gada sākumā no piegādātājiem lielā skaitā tika saņemti pieprasījumi par cenu celšanu.

Attiecīgi tika meklētas iespējas un risinājumi, lai, neskatoties uz objektīviem globāliem un lokāliem faktoriem, «Maxima Latvija» iespējami mazinātu ietekmi uz klientiem. Lai nodrošinātu izdevīgākos piedāvājumus, «Maxima Latvija» turpināja īstenot vairākas cenu iniciatīvas, piemēram, «Zemo cenu grozs», akciju «Divas izdevīgas dienas» un «Cenu līderi», tostarp veicot ieguldījumus zemo cenu saglabāšanā un strādājot pie izmaksu efektivitātes, pauda Dupate-Ugule.

Viņa atzīmēja, ka viena no šogad ieviestajām iniciatīvām ir «Zemo cenu grozs». Kopš tās ieviešanas pieprasījums pēc tajā iekļautajām precēm ir palielinājies, un pašmāju ražotāju produktu īpatsvars veido aptuveni 45%. Attiecīgajā periodā grozā iekļauto preču vidējais faktiskais uzcenojums nepārsniedza 5%. Savukārt, vērtējot iniciatīvas ietekmi uz pārtikas preču cenām kopumā, secināms, ka šo preču vidējais cenu samazinājums, salīdzinot ar to iepriekšējo standarta cenu, sasniedz 23%.

Dupate-Ugule minēja, ka patērētāji arvien biežāk izvēlas risinājumus, kas atvieglo iepirkšanās procesu. To apliecina pieaugusī interese par akciju «123 cenas krīt», kas veicinājusi mobilās lietotnes izmantošanu un ļāvusi patērētājiem efektīvāk pārvaldīt pirkumus digitālajā vidē. Digitālā iepirkšanās kļūst par nozīmīgu ikdienas praksi, tādēļ tiek turpināta jaunu digitālo risinājumu izstrāde, tostarp digitālo dāvanu karšu ieviešana.

Stiprinot sadarbību ar pašmāju ražotājiem, «Maxima Latvija» šogad īstenojusi trīs Latvijas ražotāju atbalsta kampaņas. Veikto kampaņu laikā pircēji tika aicināti izvēlēties pašmāju ražotāju produktus, kā arī kopā ar sadarbības partneriem tika nodrošināti īpaši izdevīgi piedāvājumi vietējo ražotāju produkcijai un veikti būtiski ieguldījumi Latvijā ražoto produktu popularizēšanā, pauda Dupate-Ugule.

Runājot par veikalu tīkla attīstību, Dupate-Ugule pauda, ka «Maxima Latvija» galvenais darbības fokuss veikalu tīkla attīstības stiprināšanā pēdējos gados ir vērsts uz jauno veikalu formātu ieviešanu visā Latvijā. Kopumā šogad uzņēmums koncentrējās uz lielo formātu veikalu pārveidi. Attiecīgi šī gada beigās kopējais jaunā formāta veikalu skaits sasniegs 162 no uzņēmuma 171 veikala visā Latvijā. Tāpat šogad veikta arī trīs veikalu rekonstrukcija Rīgā, Olainē un Ķekavā.

Viņa norādīja, ka secinājumus par gada sniegumu būs iespējams izdarīt nākamā gada sākumā, noslēdzoties pilnam gadam. Šajā gadā «Maxima Latvija» saglabāja fokusu uz zemām cenām, sortimenta un veikalu tīkla attīstību, kā arī sadarbības stiprināšanu ar Latvijas ražotājiem, popularizējot Latvijā ražotos produktus.

Vienlaikus Dupate-Ugule atzīmēja, ka 2026. gadā fokuss paliek nemainīgs — zema cena un pieejama un ērta iepirkšanās visā Latvijā.

Nākamajā gadā «Maxima Latvija» saglabās skaidru un nemainīgu fokusu nodrošināt zemas cenas ilgtermiņā, apzinoties izdevīga piedāvājuma nozīmi pircēju ikdienā. Vienlaikus uzņēmums turpinās rūpēties par ērtu un pieejamu iepirkšanās pieredzi visā Latvijā, mērķtiecīgi attīstot veikalu tīklu, pielāgojot veikalus jaunajam formātam un veicot esošo veikalu rekonstrukcijas, viņa minēja.

Tāpat 2026. gada pirmajā pusē plānots pabeigt jaunā «Maxima XX» veikala būvniecību Purvciemā, Stirnu ielā 25.

«Maxima Latvija» pagājušajā gadā strādāja ar 1,102 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,6% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 10,2% un bija 50,775 miljoni eiro.

Kompānija reģistrēta 2000. gada novembrī, un tās pamatkapitāls ir 4,91 miljons eiro. «Maxima Latvija» īpašnieki ir Lietuvā reģistrētie uzņēmumi «Maxima grupe» un «Maxima LT». Grupa ietilpst Nerijus Numas kontrolētajā Lietuvas biznesa grupā «Vilniaus prekyba».