Matemātikas eksāmena rezultātu lēciens nav pārliecinošs signāls par snieguma uzlabošanos, uzskata darba devēji

Darba devēji uzmanīgi seko STEM jomas, īpaši matemātikas, centralizēto eksāmenu rezultātiem, jo tie ietekmē jauniešu izvēli turpināt izglītību dabaszinātņu vai tehnoloģiju nozarēs. Nepietiekamas zināšanas matemātikā bieži vien kļūst par galveno iemeslu, kāpēc skolēni šīs jomas neizvēlas nākotnes karjerai, norādīja Voroņenko.

Ņemot vērā šī gada eksāmena provizoriskos rezultātus, darba devēji aicina būt piesardzīgiem, interpretējot snieguma kāpumu.

«Samērīgāks pieaugums 2-3 procentpunktu apmērā būtu pārliecinošāks signāls, ka skolām un skolēniem ir izdevies lauzt matemātikas snieguma kritumu,» sprieda LDDK pārstāve.

Pārsteidzošais rezultātu lēciens, viņasprāt, drīzāk raisa jautājumus, tostarp par eksāmena iespējamās grūtības līmeņa samazināšanu, kā arī par plašāk pieejamiem atbalsta pasākumiem skolēniem eksāmenu laikā.

Tiek norādīts, ka dažādi atbalsta mehānismi eksāmenu laikā tiek nodrošināti plašākam skolēnu lokam, ne tikai speciālās izglītības programmu audzēkņiem. Voroņenko aicina izvērtēt, vai šāda pieeja visiem skolēniem patiešām nodrošina vienlīdzīgas iespējas iestāties vidusskolās un tehnikumos, īpaši, ja uzņemšana balstās tikai uz eksāmena rezultātiem. Iespējams, būtu nepieciešams pārskatīt arī mērķus un palielināt vietu skaitu profesionālās izglītības iestādēs.

Darba devēji atkārtoti aicina atbildīgās iestādes nodrošināt padziļinātu un kvalitatīvu eksāmenu analīzi, salīdzināt rezultātus ar iepriekšējiem gadiem.

«Tas ļautu gan novērtēt izskanējušās bažas par eksāmena vieglumu, gan palīdzētu skolotājiem iegūt atbildes — ar kuriem uzdevumiem matemātikā vai kādas pazīmes raksturo skolēnus, kuri netiek galā ar matemātikas eksāmenu,» norādīja Voroņenko.

Darba devēju ieskatā, nākamgad gaidāmais valsts pārbaudes darbs dabaszinībās palīdzēs objektīvāk novērtēt STEM zināšanu līmeni vidusskolā.

Pašlaik sniegums augstākā līmeņa eksāmenos rada bažas, ka daļa skolēnu vai nu nav apguvuši to, kas tiek pārbaudīts, vai arī izvēlējušies neatbilstošus mācību kursus, sacīja Voroņenko.

Pozitīvi, lai gan piesardzīgi, darba devēji vērtē arī latviešu valodas eksāmenu rezultātu stabilizēšanos. Voroņenko norādīja, ka spēja izteikties, uzrakstīt un sarunāties ir būtiskas prasmes ikvienā nozarē, un šīs spējas jauniešiem pēdējos gados kļūst par arvien lielāku izaicinājumu.

«Bez šīm prasmēm nav iedomājams darbinieks nevienā nozarē,» uzsvēra Voroņenko.

Kā vēstīts, salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, skolēnu sniegums centralizētajos eksāmenos, īpaši matemātikas eksāmenā, ir būtiski uzlabojies, īpaši vidusskolā, liecina provizoriskie eksāmenu rezultāti.

Optimālā līmeņa matemātikas eksāmenā vidējais rezultāts uzlabojies no 34,3% uz 43,7%, bet augstākā līmeņa eksāmenā no 59% uz 62%.

Arī no visiem pamatizglītības eksāmeniem vislielākais progress šogad novērojams matemātikā — skolēnu vidējais rezultāts sasniedzis 53,8%, kas ir par 10,8 procentpunktiem vairāk nekā pērn. Lai eksāmens skaitītos nokārtots, skolēniem vajadzēja sasniegt vismaz 10% vērtējumu.

Ģimnāziju pedagogi jau pauduši bažas, ka matemātikas eksāmens šogad bijis mākslīgi vienkāršots, ar ko skaidrojams straujais rezultātu kāpums. Tam «kategoriski nepiekrīt» Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) direktore Inta Ozola, uzsverot, ka eksāmens nav salīdzināms ar ģimnāziju iestājpārbaudījumiem, jo tiem ir atšķirīgi mērķi un vērtēšanas kritēriji.

Pēc VIAA direktores teiktā, gatavojoties šī gada eksāmenam, tika ņemts vērā skolotāju viedoklis un pilnveidots eksaminācijas process. Notikusi arī komunikācija ar skolotājiem par eksāmena programmas saturu, kā arī uzlabota uzdevumu formulēšana, lai tie būtu skolēniem skaidrāk saprotami.

Plašāka analīze par skolēnu sniegumu eksāmenos gaidāma oktobrī.