Mākslīgais intelekts paplašina telefonkrāpnieku apvāršņus. Kā neuzķerties?

Eksperte uzsver, ka izteikta aktivitāte un krāpnieku “panākumi” šobrīd novērojami saziņā pa telefonu, zvanot un sūtot īsziņas vai e-pastus. Palielinās gan krāpšanas mēģinājumu skaits, gan izkrāpto līdzekļu apjoms, jo, pateicoties tehnoloģijām, arvien grūtāk kļūst atpazīt krāpnieku izteikto piedāvājumu vai sūtītu ziņu no patiesas. Kopumā šī gada piecos mēnešos telefonkrāpniekiem no iedzīvotāju maciņiem izdevies izkrāpt teju 5,2 miljonus eiro, kas ir gandrīz tikpat daudz, cik visa pērnā gada laikā, kad telefonkrāpšanā tika izvilināti 5,8 miljoni eiro.

Veicinot iedzīvotāju informētību un drošu rīcību ar personīgiem datiem, jūlijā norisinās kampaņa “Met nost!”. Kampaņas organizētāji Mastercard sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju (FNA) un Latvijas bankām aicina iedzīvotājus uz šķietami nepieklājīgu rīcību telefona sarunas laikā – nomest klausuli jeb pārtraukt sarunu. Tas ir visefektīvākais veids cīņā ar potenciālo telefonkrāpnieku ne tikai tagad, bet arī nākotnē, kad viltvāržu rīcībā būs vēl vairāk MI sniegto tehnoloģisko iespēju.

Kādos gadījumos jābūt īpaši modriem un nekavējoties jāmet nost klausule?

Krāpnieki labi apguvuši valsts valodu

Kā uzsver Swedbank speciāliste, vēl nesen viena no drošākajām pazīmēm, lai atpazītu viltvāržus, bija gramatiski kļūdaini teksti vai saruna krievu valodā. Patlaban ar MI tulkošanas rīku palīdzību noziedznieki spēj nodrošināt ļoti kvalitatīvus tekstus un var komunicēt daudzās valodās: “Labi formulēti ziņojumi – gandrīz bez kļūdām un neveiksmīgiem izteikumiem – raisa mazāk aizdomu un liek cilvēkiem ātrāk noticēt teiktajam vai rakstītajām. Tāpēc ieteikums pievērst uzmanību saziņas valodai vairs nedod drošības garantiju. Lai atpazītu krāpnieciskus mēģinājumus, būtiska ir kritiskā domāšana un sniegtās informācijas pārbaude,” saka Santa Šekava.

Krāpnieki aicina instalēt lietotnes, pārņemot kontroli par telefonu

Krāpnieki bieži mēdz lūgt uzstādīt uz telefona lietotnes, norādot, ka tās ir dubultas drošības programmas vai droša saziņas platforma. Patiesībā dažādu lietotņu instalēšana ir veids, kā krāpnieki ne tikai iegūst attālinātu pieeju cilvēka datiem, bet var pilnībā pārņemt kontroli par telefonu, bloķējot īpašnieka iespējas rīkoties, piemēram, atcelt darījumu vai piezvanīt uz banku vai policiju. Kontroles pārņemšana un lietotāja bloķēšana ir pēdējā laikā plaši izplatīta tendence, tāpēc eksperte aicina ignorēt svešo kontaktu aicinājumus instalēt jebkādas nezināmas programmas – šis ir skaidrs signāls par krāpniecisko rīcību un visdrošāk šādos gadījumos ir pārtraukt saziņu.

Krāpnieki aktīvi izmanto QR kodus

Kvikšķerēšana ir krāpšanas shēma, izmantojot kvadrātkodus jeb QR kodus, kuru popularitāti iedzīvotāju vidū sekmēja pandēmija. Šobrīd QR kodi ir plaši izmantoti mūsu ikdienas dzīvē, ātri un ērti novirzot uz konkrētu mājaslapu, validējot biļetes sabiedriskajā transportā vai apmaksājot stāvvietu. “Šāda izplatība un iedzīvotāju uzticība paver krāpniekiem iespēju novirzīt QR koda lietotājus uz viltotām mājaslapām, kas ir veidotas krāpšanas nolūkiem. Tāpēc galvenais ieteikums, skenējot QR kodu – uzmanīgi pārliecināties uz kādu mājaslapu tālāk šis kods jūs novirzīs. Pie mazākās šaubu ēnas no turpmākas darbības labāk atteikties, it īpaši, ja tiek prasīts ievadīt savus bankas datus vai citu personīgu informāciju,” aicina eksperte.

Krāpnieki var izlikties pat par tuviniekiem

Telefonkrāpnieki uzmanīgi seko līdzi situācijai un izmanto noteikto taktiku tik ilgi, kamēr tā strādā un nes augļus. Piemēram, šobrīd vēl aizvien ļoti populāri ir zvani un īsziņas policijas, valsts iestāžu vai banku darbinieku vārdā. Taču, jo vairāk informācijas par šādiem krāpšanas gadījumiem nonāk iedzīvotāju redzeslokā, jo mazāks cilvēku skaits uzķeras uz šiem trikiem. Tāpēc tas ir tikai laika jautājums, kad krāpniekiem nāksies meklēt jaunus paņēmienu, lai “apvārdotu” savu upurus. “Jaunākās tehnoloģijas ļauj veidot gan viltus video, gan imitēt balsi, pārliecinot zvana saņēmēju, ka viņš runa, piemēram, ar savu radu vai draugu. Latvijā šādi gadījumi vēl nav fiksēti, taču ārzemēs jau ir piemēri, kā deepfake tehnoloģijas tiek izmantotas finanšu krāpšanas shēmās,” norāda Santa Šekava. 

Eksperte atzīst, ka jaunākās tehnoloģijas veicina krāpšanas shēmu attīstību, taču mums katram ir iespēja pasargāt sevi, paturot prātā trīs konkrētus soļus, kas saskarsmē ar aizdomīgu zvanītāju palīdzēs saglabāt vēsu prātu un nepakļauties krāpnieku solījumiem:

APSTĀTIES! Nevajag pakļauties steigai, agresijai vai zvanītāju solījumiem. Krāpnieks apzināti steidzina ar lēmuma pieņemšanu, tāpēc pirms šķirties no naudas vai sniegt prasīto informāciju, iepauzējiet – panika un steiga šajos brīžos ir slikts sabiedrotais.

IZVĒRTĒT! Vienmēr esiet kritiski pret situāciju un nezināmu zvanītāju – lūgt sazināties vēlāk vai pārtraukt sarunu ir normāli. Tikai krāpnieki liks justies neērti par precizējumiem, jautājumiem vai atteikumu, tāpēc šāda saruna droši jāpārtrauc.

MET NOST! Nomest klausuli jeb pārtraukt sarunu patiesībā ir visefektīvākais un vienkāršākais veids cīņā ar potenciālo telefonkrāpnieku. Vēlāk var bez steigas pārbaudīt informāciju un pieņemt izsvērtu lēmumu.

Gadījumā, ja, tomēr ir sanācis pakļauties spiedienam un pieļaujat iespēju, ka esat izpaudis savus internetbankas datus telefonkrāpniekam, nekavējoties vērsieties bankā un ziņojiet par krāpšanas gadījumu Valsts policijai.