Mākoņu pakalpojumi auto industrijā

Jaunākās paaudzes automašīnas būtībā ir aprīkotas ar tām pašām tehnoloģijām, kādas ir viedtelefonos un planšetdatoros, liela daļa no tām uztur nepārtrauktu savienojumu ar internetu un regulāri sūta uz centrālo serveri visdažādākos datus. Līdz ar to lietotņu, platformu un tamlīdzīgu digitālu produktu uzturētājiem pieejams liels informācijas daudzums par katru klientu — kurp un kad viņš braucis, kur apstājies, cik minūtes stāvējis. Tie, kuri ik mēnesi saņem Google sagatavotās atskaites par kontam piesaistītā viedtelefona pārvietošanos, jau ar prieku vai šausmām ir konstatējuši, ka amerikāņu uzņēmums ir piereģistrējis katru viņa soli, katra veikala apmeklējumu un pat saskaitījis, cik kilometri mēneša griezumā pieveikti ar kājām, velosipēdu, automašīnu vai lidmašīnu. Pakalpojumu sniedzējs ļoti labi zina, kurās vietās visilgāk uzturamies, un tādēļ var viegli izskaitļot dzīves, darba vai mācību vietu. Pat tuvākie radi bieži vien nezina, kur esam pabijuši nedēļas nogalē, bet dažādu pakalpojumu sniedzējiem tas viss ir labi zināms ar dažu metru precizitāti.

Arī ražojot pašas automašīnas, rūpnīcas visā pasaulē ģenerē un apstrādā milzīgu datu apjomu, lai izveidotu auto un gudri organizētu ražošanas procesu. Inženieriem nepieciešama datu vizualizācija, defektu noteikšana reālā laikā un tamlīdzīgas iespējas. Šo iemeslu dēļ autobūves industrija pievēršas mākoņu risinājumu izmantošanai un integrē automašīnas IoT (Internet of Things) tīklā, sūtot datus no ierīcēm uz mākoni, lai uzlabotu braukšanas pieredzi. Savienojot iekārtas ar mākoņu platformu, tiek gūti nepieciešamie un vērtīgie dati par auto statusu, tehnisko stāvokli, satiksmes situāciju. Elektroauto arī apmainās ar datu centriem informācijā par laikapstākļiem, ceļu kvalitāti un citu noderīgu informāciju.

Visvieglāk šos datus glabāt publiskā mākonī, taču, pieaugot apjomiem, šāds lēmums var izrādīties finansiāli dārgs. Būtisks ir arī datu privātuma jautājums, ņemot vērā, cik naski lielie mākoņkrātuvju īpašnieki ir uz datu ievākšanu. Šo iemeslu dēļ auto ražotāji aizvien biežāk izvēlās glabāt datus mākonī, kas ir būvēts uz sava vai īrēta datu centra bāzes. Var būvēt privātā vai hibrīda mākoņa risinājumus, kas dos pārliecību par drošu datu uzglabāšanu. Ilgtermiņā privātā vai hibrīda mākoņa risinājums izrādīsies arī izdevīgāks.

Uzturot savu datu centru, izmaksas par IT infrastruktūru un tās uzturēšanu gulstas uz pašu auto ražotāju, ieskaitot personāla un elektrības izmaksas. Tādēļ populārs kļūst modelis, ka auto ražotāji sadarbojas ar IT pakalpojumu sniedzējiem un būvē pielāgotus advancētus risinājumus kopā, izmantojot gan mākoņu provaideru pieredzi, gan infrastruktūru.

Būvējot DEAC jauno datu centru Rīgā, kas būs jau trešais un viens no modernākajiem un zaļākajiem Baltijā, mēs paredzam iespēju pielāgot gan pašu datu centra infrastruktūru lielu klientu vajadzībām, gan arī mūsu R&D nodaļa var izstrādāt inovatīvus, tehniski advancētus un industrijas vajadzībām pielāgotus risinājumus. Ņemot vērā arī mūsu investoru, Šveices Quaero Capital grupā ietilpstošo Lietuvas uzņēmumu Data Logistics Center un Skaidula, investīcijas datu centru un tīkla attīstībā, kļūstam aizvien spēcīgāki ne tikai Baltijā, bet arī citās Eiropas pilsētās kā Frankfurte un Amsterdama ar klātesamības punktiem (points of presence, PoP). Tas ļauj mums būvēt rezerves datu centru risinājumus uz vairāku datu centru bāzes.

Runājot par datu drošību datu centros, [MBD1] atbilstam visaugstākajiem drošības standartiem un piedāvājam papildus tādus drošības risinājumus kā rezerves kopēšana, avārijas atjaunošana, DDoS aizsardzība u.c. Informācija tiek pārraidīta tīklā šifrētā veidā un piekļūšana datiem no malas ir ārkārtīgi grūta, pateicoties elektroniskajām un fiziskās drošības sistēmām. Jābūt patiesi augstai motivācijai piekļūt pie šādiem datiem, lai būtu vērts kaut mēģināt izlauzties cauri visām aizsardzības sistēmām. Taču mēs vienmēr akcentējam un atgādinām saviem klientiem par papildus drošības pasākumu nepieciešamību, jo biznesa riski bieži vien ir augsti.