LVC: Rudenī meža dzīvnieki biežāk uzturas ceļa tuvumā, tāpēc autovadītājiem ir jāpārvietojas īpaši uzmanīgi

Kompānijā atklāja, ka patlaban arī aļņiem un staltbriežiem sācies riesta laiks, savukārt mazākie meža dzīvnieki meklē barību un biežāk uzturas ceļu tuvumā, tāpēc autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem arī dienas laikā.

LVC, atsaucoties uz Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētāju Jāni Baumani, pauda, ka pirmie rudens mēneši ir tas laiks, kad cilvēkiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem gan vadot automašīnu, gan pastaigājoties mežā. Aļņi un staltbrieži daudz pārvietojas un nepievērš uzmanību transporta līdzekļiem uz ceļa un arī cilvēkiem. Jāmin, ka riesta laikā meža dzīvnieki pār ceļu var pārvietoties ne tikai krēslas stundās, bet arī no rītiem un pa dienu.

Baumanis skaidroja, ka parasti vietās, kur ceļu bieži šķērso meža dzīvnieki, ir izvietotas attiecīgas ceļazīmes, bet autovadītāji tās mēdz neievērot. Dzīvnieki mēdz uzturēties vietās, kur pļavas un tīrumi robežojas ar meža masīvi vai arī vienā pusē ir mežs, bet otrā pusē apstrādāts lauks, piemēram, ar kukurūzu. Dzīvnieki dodas pāri ceļam, lai barotos šajā laukā. Autovadītājiem ir jābūt uzmanīgiem arī mežainos apvidos un ceļa posmos ar nelielu attālumu starp ceļa nomali un kokiem vai krūmiem. Valsts meža dienesta dati arī liecina, ka biežāk sadursmes ar dzīvniekiem notiek vietās, kur upe ir vistuvāk ceļam.

«Tomēr ne tikai lielie meža dzīvnieki mēdz izskriet uz ceļa, rudenī arī mazie dzīvnieki kļūst aktīvi un viņiem patīk uzturēties ceļu tuvumā. Lapsas un jenotsuņus pievilina, piemēram, jau notriektie un vēl nesavāktie dzīvnieki, kas kļūst par viņu barību. Arī ceļmalā augošās ābeles rudenī piesaista dzīvniekus,» stāstīja Baumanis.

Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs arī piebilda, ka galvenie iemesli, kāpēc rudenī ir grūtāk pamanīt dzīvniekus ceļmalās ir tas, ka dienas kļūst īsākas, krēslā redzamība pasliktinās, bet tieši tas ir visbiežākais laiks, kad dzīvnieki pārvietojas pāri ceļam. Rudenī arī biežāk līst. Līdz ko uzsnieg sniegs redzamība uzlabojas.

Baumanis atzīmēja, ka gadījumā, ja autovadītājs ceļmalā vai uz ceļa ir pamanījis meža dzīvnieku ir jāsamazina ātrums, bet nedrīkst veikt straujus manevrus. «Ja dzīvnieks neiet prom, var mēģināt pīpināt vai pavisam lēnām apbraukt pa pretējo joslu, ja netuvojas citas automašīnas, bet kā jau minēju nekādā gadījumā nedrīkst veikt straujas kustības,» uzsvēra Baumanis.

LVC pauda, ka, ja tomēr ir noticis ceļu satiksmes negadījums ar dzīvnieku, kurā ir cietušie un transportlīdzeklis nevar turpināt ceļu, par to jāinformē Valsts policija, zvanot pa tālruni 110. Nekādā gadījumā nedrīkst atstāt notikuma vietu, jo šāda situācija ir uzskatāma par ceļu satiksmes negadījumu.

Savukārt, ja negadījumā nav cietuši cilvēki un transportlīdzeklim nav radušies bojājumi, kuru dēļ tas nevarētu turpināt ceļu, par notikušo ir jāinformē Valsts meža dienests. Vienlaikus, ja cilvēks pēc tam grib saņemt no apdrošinātāja kādu atlīdzību, tad ir jāzvana policijai jebkurā gadījumā.

Redzot notriektu dzīvnieku uz autoceļa, ir jāzvana uz vienotās ārkārtas palīdzības izsaukuma telefonu 112. Notriektie meža dzīvnieki ir jānovāc Valsts mežu dienestam, bet mājdzīvnieki — to īpašniekiem. Bezīpašnieka dzīvniekus novāc pašvaldība.

LVC atzīmēja, ka gar Latvijas ceļiem dzīvnieku žogi izbūvēti tikai atsevišķās vietās, kopumā 33,05 kilometru garumā, norādot, ka žogu izbūve un uzturēšana ir dārga un uz vairums Latvijas ceļiem neefektīva.

Tāpat kompānijā skaidroja, ka šogad joprojām turpināsies projekts, kurā atsevišķi autoceļu posmi valsts ceļu tīklā ir aprīkoti ar dzīvnieku brīdināšanas ierīcēm, kas varētu palīdzēt novērst potenciālos ceļu satiksmes negadījumus, kuros iesaistīti meža dzīvnieki.