Lai arī telefonkrāpniecība aizvien ir viena no aktuālākajām shēmām, pēdējā laikā joprojām bieži ir sastopama shēma, kurā telefonkrāpnieki zvana potenciālajam upurim, stādās priekšā kā bankas, policijas, telefona operatoru un pat e-pasta pakalpojumu darbinieki, norādot, ka persona ir kļuvusi par krāpniecības upuri. Tad krāpnieki lūdz personu veikt dažādas darbības, lai cilvēka naudas līdzekļi it kā paliktu drošībā. Parasti krāpnieki steidzina savus upurus, lai neļautu apdomāties, meklēt palīdzību un saprast, kas patiesībā notiek.
Pēc tam, kad izdevies izveidot kontaktu un iegūt cilvēka uzticību, šie viltus «bankas darbinieki» sūta dokumentus it kā bankas vārdā ar norādēm par tālāko rīcību, uzsverot, ka informācija par sadarbību ir konfidenciāla un ar to nedrīkst dalīties ne ar vienu, papildus aicinot pat parakstīt konfidencialitātes līgumus.
Tāpat bieži krāpnieki uzdodas par policijas darbiniekiem un uzrāda viltotas apliecības, dokumentu apmaiņai izmantojot kādu neoficiālu kanālu — visbiežāk «Whatsapp» lietotni. «Luminor Bank» pārstāvji skaidro, ka tādā veidā krāpnieki mēģina radīt lielāku paļaušanos, ka persona sazinās ar uzticamu pārstāvi, nevis krāpnieku. Tāpat arī, ja īsts bankas darbinieks uzdod jautājumus par veiktajiem darījumiem, krāpnieki aicina cilvēku viņam melot un neatklāt, ka persona jau komunicē it kā ar banku vai policiju, tādā veidā apgrūtinot krāpšanas atklāšanu.
Tālāk krāpnieki var lūgt īstenot konkrētas darbības — veikt skaidras naudas izmaksas no konta un šo naudu nodot kādam «drošai glabāšanai», kā arī prasīt izpaust savus konta pieejas datus vai pārskaitīt naudu uz citu kontu, melojot, ka tur tā būs drošībā.
«Luminor Bank» krāpšanas novēršanas eksperte Marija Briede skaidro, ka telefonkrāpniecība arvien ir viena no krāpnieku izmantotākajām metodēm. Turklāt tā prasa minimālu «ieguldījumu» no pašiem krāpniekiem, bet var radīt lielu atdevi, tāpēc krāpniekiem ir izdevīgi ar tādu nodarboties.
Briede skaidro, ka krāpnieki māk prasmīgi izmantot sociālās inženierijas paņēmienus — tādā veidā viņi panāk, ka cilvēks pats veic sev nelabvēlīgas darbības. Krāpnieki izliekas par uzticamu iestāžu darbiniekiem, lai veicinātu upuru sadarbību. Tāpat informācija, ar kuru krāpnieki dalās, mudina uz emocionālu lēmumu pieņemšanu, turklāt krāpnieki nekautrējas arī draudēt, ja persona izrāda nevēlēšanos sadarboties. Bankas novērojumi liecina, ka visbiežāk par krāpšanas upuriem kļūst krievu valodā runājošie un vecāka gadagājuma cilvēki, savukārt paši krāpnieki parasti nemaz neatrodas Latvijā.
Briede atgādina — tiklīdz rodas aizdomas, ka notiek finanšu krāpniecības mēģinājums, saruna ir nekavējoties jāpārtrauc un nav jākautrējas nolikt telefona klausuli. Tāpat pēc tam pārbaudes nolūkos var piezvanīt iestādei, kuras vārdā krāpnieks zvanīja, izmantojot tās oficiālo telefona numuru.
Banka aicina informēt par katru aizdomīgu gadījumu, lai apturētu noziedznieku darbības — jo savlaicīgāka būs rīcība, jo lielāka iespēja novērst vai atklāt krāpniecību un notvert noziedzniekus. Savukārt, ja persona ir kļuvusi par krāpniecības upuri, ir jāvēršas savā bankā, kā arī Valsts policijā.
Banka atgādina, ka, sazinoties ar cilvēku, banka nekad neprasīs atklāt internetbankas vai kartes datus, tostarp PIN kodus, un vēl jo vairāk neprasīs nodot naudu «drošai glabāšanai».
Saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas datiem pērn telefonkrāpnieki no Latvijas iedzīvotājiem izzaga vairāk nekā 5,5 miljonus eiro.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.