LPS rosina piedāvātās stingrākās prasības amatu savienošanai neattiecināt uz pašvaldību amatpersonām

LPS atgādina, ka jau visā likumprojekta apspriešanas gaitā paudusi viedokli, ka likumprojekta izstrādes pamatojumā, Valsts kontroles revīzijas ziņojumā «Valsts pārvalde — «quo vadis»? Valsts pārvaldes reformā plānotais un sasniegtais» pamatā norādīts uz problēmām, kas saistītas ar ministriju augsta līmeņa amatpersonu amatu savienošanu ar valdes locekļa un padomes locekļu amatiem kapitālsabiedrībās, tādējādi fokuss ir tiešās valsts pārvaldes augstākās amatpersonas.

Savukārt likumprojekta tvērums esot plašāks gan par anotācijā ietverto, gan par ziņojumā norādīto, jo ar likumprojektu netiekot diferencētas konkrētas valsts amatpersonu kategorijas, kam noteikti ierobežojumi amatu savienošanā, bet tā vietā ierobežojumi tiekot attiecināti, piemēram, arī uz visdažādākajām pašvaldību amatpersonām.

Tāpēc LPS rosina likumprojektu neattiecināt uz pašvaldību amatpersonām, saglabājot Valsts kontroles revīzijas ziņojuma, kas ir šā likumprojekta izstrādes pamatojums, ietvaru.

Jau ziņots, ka Saeima ir konceptuāli atbalstījusi grozījumus likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», kas paredz būtiskus ierobežojumus valsts un pašvaldību amatpersonu amatu savienošanai, tostarp attiecībā uz amatu ieņemšanu publisko personu kapitālsabiedrībās un publisko personu kontrolētajās kapitālsabiedrībās.

Grozījumi paredz, ka valsts un pašvaldību institūciju augstākās amatpersonas drīkstēs savu amatu savienot tikai ar vienu citu atalgotu vai citādi atlīdzinātu amatu, bet ne ar valdes locekļa amatu publiskās kapitālsabiedrībās.

Vienlaikus likumprojekts paredz, ka valsts amatpersona var savienot savu amatu ar ne vairāk kā vienu padomes locekļa amatu un tikai uz termiņu līdz vienam gadam, ja tas nerada interešu konfliktu un nekaitē valsts amatpersonas pienākumu izpildei. Iespēja atkārtoti ieņemt šādu amatu tiks pieļauta tikai pēc gada pārtraukuma, kopš valsts amatpersona beigusi pildīt pagaidu padomes locekļa amatu. Šīs izmaiņas atspoguļo padomes locekļa amata nepilnas slodzes būtību, paredzot darba laiku padomes locekļa pienākumu pildīšanai līdz 30% no normālā darbalaika.

Stingrākas prasības būs arī amatu savienošanas izvērtēšanai, nosakot, ka valsts un pašvaldību institūciju augstākajām amatpersonām, kā arī kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem atļaujas savienot amatus vairs nedrīkstēs izdot tikai uz rezolūcijas pamata, nodrošinot, ka katrs amatu savienošanas lūguma gadījums tiek izvērtēts individuāli, lai novērstu iespējamo interešu konfliktu un ietekmi uz valsts amatpersonas pienākumu kvalitatīvu un pilnvērtīgu izpildi.

Ar grozījumiem iecerēts mazināt interešu konfliktu riskus, veicināt efektīvāku valsts amatpersonu pienākumu izpildi un palielināt sabiedrības uzticību publiskās pārvaldes darbībai un tās efektivitāti. Tāpat šādi iecerēts nodrošināt, ka valsts amatpersonas pilda savus pienākumus atbildīgi un godprātīgi, novēršot riskus, ka var tikt kavēta valsts amatpersonas pienākumu kvalitatīva un pilnvērtīga izpilde un amatu savienošana izmantota nesamērīgai finansiālu labumu gūšanai no papildu amatiem.

Paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā no 2025.gada 1.janvāra, lai valsts amatpersonas būtu savlaicīgi informētas par jauno tiesību normu būtību.

Valsts kontrole iepriekš revīzijā norādīja, ka pieeja vienlaikus ieņemt augstu amatu gan iestādē, gan kapitālsabiedrībā liek apšaubīt amatpersonu spēju kvalitatīvi veikt pilna laika vadoša amata pienākumus. Turklāt Valsts kontrole norādīja uz risku, ka amatu savienošana tiek izmantota kā instruments būtiskai atalgojuma palielināšanai.