LIZDA brīdina par vardarbības pieaugumu skolās un lūdz premjeres iesaisti problēmas risināšanā

LIZDA vēstulē Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) norāda, ka tā saņem arvien vairāk lūgumu palīdzēt vardarbības gadījumu risināšanā, jo ar tiem netiek galā ne skolotāji, ne skolu administrācija, ne pašvaldību izglītības pārvaldes. Nereti novērojama atbildīgo institūciju izvairīšanās no pienākumiem un neprofesionāla rīcība.

Arodbiedrība uzsver, ka bērnu drošībai jābūt prioritātei — vardarbība būtiski ietekmē mācību vidi un apdraud gan skolēnu, gan darbinieku emocionālo drošību. Taču pedagogi ir spiesti risināt sociālās problēmas ārpus savas kompetences, kas attiecīgi var novest pie skolotāju izdegšanas, norādīts vēstulē.

LIZDA prasa mērķtiecīgu, koordinētu visu atbildīgo institūciju iesaisti. Skolas pārāk bieži vienas pašas risina problēmas, kas prasa starpinstitucionālu iesaisti, norādīts vēstulē. Atbildība starp pedagogiem, vecākiem, pašvaldībām un valsts iestādēm bieži ir neskaidra, spēkā esošais regulējums ne vienmēr tiek piemērots konsekventi, trūkst preventīva atbildīgo institūciju darba un savlaicīgas vecāku iesaistes.

Arodbiedrība aicina stiprināt starpinstitucionālo sadarbību un skaidri noteikt atbildīgo institūciju. Tā arī aicina palielināt vecāku atbildību un precizēt viņu pienākumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā.

Arodbiedrība tāpat lūdz premjeri noteikt atbildīgo institūciju, kas koordinētu iesaistīto pušu sadarbību, lai meklētu labākos un operatīvākos risinājumus vardarbības mazināšanai, izvērtētu iespējas veikt grozījumus normatīvajos aktos atbildības palielināšanai, ja vardarbība nav risināta vai ir pieļauta.

Siliņa pēc valdības sēdes žurnālistiem uzsvēra, ka viņai nav pieņemama vardarbība skolās ne pret pedagogiem, ne bērniem, un ir šokējoši, ka ir šādi vardarbības gadījumi. Premjere uzsvēra, ka svarīgi, lai sabiedrība vardarbības gadījumus skolās neignorē, tie tiek izmeklēti un vainīgie tiek sodīti.

Viņa solīja, ka sistemātiski prasīs ne tikai Izglītības un zinātnes ministrijai, bet arī Labklājības ministrijai un Iekšlietu ministrijai šiem jautājumiem pastarpināti pievērsties. Tostarp Siliņa norādīja, ka arī ar elektroniskās uzraudzības piemērošanu varētu iet tālāk un to piemērot ne tikai ģimenes vardarbībā iesaistītajiem varmākām.

Lai izglītības iestādēs izskaustu emocionālo un fizisko vardarbību, pēdējā gada laikā ir stiprināta institucionālā sadarbība, precizēti rīcības mehānismi vardarbības gadījumu identificēšanai un risināšanai, kā arī paplašināts atbalsts iesaistītajām pusēm, teikts IZM informatīvajā ziņojumā par paveikto, ar kuru septembra vidū iepazinās valdība.

Gada laikā pieņemti grozījumi normatīvajos aktos, kas nosaka ātrāku sadarbības grupu sasaukšanu situācijās, kad nepieciešama tūlītēja rīcība. Katrai skolai jāievieš vardarbības mazināšanas vai novēršanas programma, atbilstoši skolēnu vecumam, kā arī jāapgūst speciālas zināšanas par bērnu tiesību aizsardzību, tostarp vardarbības mazināšanas jautājumos.

Tāpat izveidots algoritms vardarbības gadījumu risināšanai izglītības iestādēs, ko izmanto vairāk nekā 3600 pedagogi un skolu darbinieki. Algoritms iekļauj rīcības plānu situācijām, kad skolēns apdraud savu vai citu drošību.

IZM toreiz norādīja, ka lielākā daļa no plānotajām darbībām ir īstenotas atbilstoši noteiktajiem termiņiem. Tajā pašā laikā astoņiem no 13 uzdevumiem norādīts, ka izpilde turpinās.