Lipmaniem būs valstij jāatmaksā 1,9 miljoni eiro

Rīgas apgabaltiesa no tēva un dēla Lipmaniem piedzina vairāk nekā 1,9 miljonus eiro, kas viņiem tagad būs jāsamaksā Valsts kasē.

Tiesa lēma piedzīt solidāri no Lipmaniem par labu Latvijas valstij zaudējumus 1 903 294 eiro apmērā, kā arī tiesas izdevumus 31 732 eiro apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 7133 eiro apmērā jeb kopā 1 942 160 eiro.

Lipmani bija iesnieguši kasācijas sūdzību, bet Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments nolēmis neierosināt kasācijas tiesvedību, līdz ar ko apgabaltiesas spriedums stājies spēkā, aģentūru LETA informēja tiesā.

Izvērtējot Lipmanu kasācijas sūdzībās minētos argumentus, AT nebija acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā. AT lēmums nav pārsūdzams.

Jau ziņots, ka lietas pamatā ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) konstatētais, ka kopš 2010.gada 27.oktobra Lipmani rīkojas saskaņoti un kopā bija ieguvuši līdzdalību «Grindeks» kapitālā 50,02% apmērā, bet pretēji Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktajam neizteica «Grindeks» akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu.

Par to Lipmaniem tika piemērotas soda naudas, bet Ministru kabineta 2017.gada 21.februārī pilnvaroja Privatizācijas aģentūru (tagad «Possessor») Latvijas valsts vārdā celt prasību tiesā pret viņiem par zaudējumu atlīdzināšanu valsts pensiju budžetam. Zaudējumi nodarīti, neizsakot akciju atpirkšanas piedāvājumu.

«Possessor» iepriekš pauda uzskatu, ka tiesas spriedumiem šajā lietā ir būtiska nozīme tiesu prakses nodrošināšanā un tiesību tālākveidošanas veicināšanai akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu gadījumos, kā arī sabiedrības un investoru izpratnes vairošanai par mazākuma akcionāru tiesību aizsardzības nostiprināšanu.

«Possessor» pārstāvji pirms prasības celšanas tiesā esot vairākkārt tikušies ar Lipmaniem un viņu pārstāvjiem, lai strīdu atrisinātu sarunu ceļā, taču nesekmīgi. «Possessor» arī pauda, ka tā augsti novērtē «Grindeks» padomes un valdes ieguldījumu uzņēmuma attīstībā, taču uzņēmuma vairākuma akcionāru rīcība, neizpildot pienākumu izteikt mazākuma akcionāriem akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu, nedrīkst aizskart biržā kotēta uzņēmuma mazākuma akcionāru tiesiskās intereses, kuru aizsardzība ir nostiprināta Finanšu instrumentu tirgus likumā.

Savukārt Kirovs Lipmans norādījis, ka vispirms pati FKTK oficiālā vēstulē paziņojusi, ka dēlu Filipu neuzskata par viņa ģimenes locekli, bet pēc tam sodījusi par to, ka viņš rīkojies tā, kā to oficiālā vēstulē atļāva FKTK.

«Tikai Latvijā tiek mēģināts sodīt uzņēmējus, kas paļāvās uz oficiālā valsts institūcijas vēstulē rakstīto, nevis tiek sauktas pie atbildības amatpersonas, kas neticami lēti pārdeva valstij piederošās «Grindeks» akcijas, radot aizdomas par iespaidīgas «dāvanas» pasniegšanu «savējiem»,» iepriekš aģentūrai LETA uzsvēra Lipmans.

LETA jau ziņoja, ka 2019.gadā FKTK Lipmaniem atkal piemērojusi soda naudu 131 250 eiro apmērā par Finanšu instrumentu tirgus likuma pārkāpumu un vienojās par obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu. Tas arī notika, un patlaban uzņēmumam «Liplat Holding», kuras īpašnieki ir Kirovs, Anna un Filips Lipmani, pieder 96,78% no «Grindeks» kapitāla. SIA «Liplat Holding» kapitālā Kirovam Lipmanam pieder 43,3%, viņa sievai Annai Lipmanei — 21,7%, bet dēlam Filipam Lipmanam — 35% daļu.