Viņš pauda, ka moderna dzelzceļa infrastruktūra, moderna savienojamība dos iespēju attīstīt gan ofisu ēkas, gan viesnīcas, kas ierasti atrodas mūsdienīgu lidostu pilsētiņās.
«Tās būs papildus darba vietas, papildus serviss, kas nozīmēs attīstītu infrastruktūru arī Mārupes un plašāka Rīgas metropoles areāla iedzīvotājiem,» atzīmēja satiksmes ministrs.
Viņš apgalvoja, ka «Rail Baltica» celtniecība kopumā palīdzēs attīstīt lidostu «Rīga» kā modernu, multimodālu satiksmes mezglu, kas ļaus stiprināt Rīgas līderpozīcijas kā Baltijas lielākajam aviācijas mezglam.
Reizē Linkaits jau priekšlaicīgi atvainojās lidostas un tās apkārtnes lietotājiem par to, ka tuvākos gadus teritorijā būs būvlaukums, kas sagādās zināmas neērtības. «Es esmu pārliecināts, ka tas ir tā vērts, lai pēc trim, četriem vai pieciem gadiem mēs varētu iegūt kvalitatīvu un mūsdienīgu transporta mezglu,» sacīja ministrs.
Dzelzceļa projekta Baltijas valstu kopuzņēmuma «RB Rail» valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna teica, ka, viņaprāt, ir svarīgi izcelt, ka būvdarbi sākušies, neskatoties uz Covid-19 pandēmiju un pagājušā gada izaicinājumiem, kas pierāda — projekts ir sasniedzis pietiekami augstu «brieduma» pakāpi, ka viena pandēmija nespēj ietekmēt tā virzību, bet tieši pretēji — sniegt Baltijas valstu iedzīvotājiem jaunas iespējas un darba vietas, lai pārvarētu krīzes apstākļus.
«»Rai Baltica» nav stāsts par sliedēm — tas ir stāsts par jauno ekonomisko koridoru un savienojamību starp trim Baltijas valstīm, par iespējām gan izglītībai, gan darba vietām, iekļaujoties kopējā Eiropas dzelzceļa tīklā un tādējādi kopējā Eiropas ģimenē,» teica Driksna.
Būvlaukuma atklāšanas pasākumā «Eiropas Dzelzceļa līnijas» valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris apgalvoja, ka konkrēti būvniecība lidostā «Rīga» ir otrs sarežģītākais objekts «Rail Baltica» tapšanā Latvijā un, iespējams, arī visā Baltijā, ko noslēdzot uzreiz varētu iekļaut dzelzceļa pamata trasē.
Jau ziņots, ka «Rail Baltica» stacijas un saistītās infrastruktūras izbūve starptautiskajā lidostā «Rīga» izmaksās 236,961 miljonu eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).
Līgums noslēgts ar starptautiskā konkursa uzvarētāju personu apvienību «B.S.L. Infra», kuru veido Austrijas uzņēmums «Swietelsky AG» un Latvijas būvniecības uzņēmumi SIA «Binders» un AS «LNK Industries», par «Rail Baltica» stacijas un saistītās infrastruktūras lidostā «Rīga» izbūvi.
Būvdarbus plānots veikt secīgi, piecos posmos līdz 2025.gada decembrim. Aktīvi būvdarbi sāksies šogad maijā. Pirmais darbu posms — «Rail Baltica» dzelzceļa infrastruktūras izbūve no stacijas «Imanta» līdz starptautiskajai lidostai «Rīga», kā arī stacijas termināļa būvniecība — būs jāpaveic līdz 2023.gada martam/aprīlim.
«Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka «Rail Baltica» izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka «Rail Baltica» dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.