Lietuvas premjers: Baltijas valstis tuvojas kopīgam lēmumam nepirkt elektroenerģiju no Astravjecas AES

«Iepriecinoši, ka tuvojamies kopīgai Baltijas valstu nostājai — nepirkt elektroenerģiju no nedrošās Astravjecas AES,» teikts viņa izplatītajā paziņojumā.

Kā norādījis Skvernelis, viņš nešaubās, ka izdosies atrast risinājumu attiecībā uz elektroenerģijas importu no trešajām valstīm.

«Nešaubos, ka kopā ar Latviju, Igauniju un Eiropas Komisiju atradīsim risinājumus attiecībā uz pienācīgu mehānismu, kas ļautu kontrolēt mūsu tīklos no trešajām valstīm nonākošās elektroenerģijas izcelsmi,» viņš uzsvēris.

Lietuvas Seims 2017.gadā atzina kaimiņvalstī topošo spēkstaciju par nedrošu un pieņēma likumu, kas paredz ierobežot elektroenerģijas importu no Astravjecas AES un citām nedrošām kodolstacijām trešajās valstīs, bet pērn decembrī noteica stingrākas prasības importētājiem, cenšoties panākt, lai valsts tirgū netiktu pārdota elektroenerģija, kas tiks saražota Astravjecā.

Lietuva jau vairākus gadus cenšas pārliecināt arī citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pievienoties elektroenerģijas embargo pret Baltkrieviju, kas savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas — Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. No Latvijas robežas topošo kodolspēkstaciju šķir aptuveni 110 kilometri.

Minska apgalvo, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem, taču Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko iepriekš īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk. Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.

Astravjecas AES projektu īsteno Krievijas valsts korporācija «Rosatom».

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs, kas šonedēļ apmeklēja vizītē Baltkrieviju, izteicies, ka Minska par Astravjecas AES drošību «sākusi runāt konstruktīvāk».

Kā ziņots, Baltijas Ministru padomes sanāksmē Tallinā Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valdību vadītāji piektdien apsprieda dzelzceļa infrastruktūras «Rail Baltica» projektu un sinhronizāciju ar Eiropas elektroenerģijas tirgu, bet ar ES budžeta un administrācijas komisāru Johannesu Hānu pārrunāja sarunu gaitu par bloka daudzgadu budžetu 2021-2027.gadam.