Salīdzinot ar pagājušo gadu, kad teju katrs balsojums par breksitu varēja kļūt par iemeslu iepriekšējās valdības krišanai, šoreiz vienošanās tika viegli apstiprināta — par nobalsoja 330 deputāti, pret — 231.
Kopš 2016.gada referenduma, kurā vairums Lielbritānijas vēlētāju nobalsoja par valsts izstāšanos no ES, deputāti atradušies strupceļā breksita jautājumā, bet pagājušajā mēnesī situācija mainījās, premjera Borisa Džonsona vadītajiem konservatīvajiem izcīnot pārliecinošu vairākumu parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās.
Lielbritānijas parlamenta jaunais sasaukums jau pirms Ziemassvētkiem pirmajā lasījumā atbalstīja breksita vienošanos, un valdība šonedēļ atvēlēja trīs dienas vienošanās apspriešanai.
Taču daudzi deputāti pat neieradās uz debatēm otrdien un trešdien, un valdība viegli atvairīja opozīcijas mēģinājumus izdarīt labojumus vienošanās tekstā.
Tagad vienošanās būs jāapstiprina Lordu palātai, un Eiropas Parlamentam (EP). Domājams, ka tas tiks paveikts līdz 31.janvārim.
Pašreiz visa uzmanība pievērstas citai problēmai — sarunām par tirdzniecības attiecībām starp Lielbritāniju un ES pēc breksita.
Likums par izstāšanās vienošanos cita starpā nosaka, ka pārejas periodu pēc breksita, kas ilgs līdz nākamā gada beigām un kura laikā uz Lielbritāniju joprojām attieksies ES tiesību normas, nedrīkst pagarināt.
Brisele uzskata šo termiņu par pārāk īsu, un devusi Londonai iespēju to pagarināt, bet Džonsons šādu iespēju noraidījis.
Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena trešdien pirms tikšanās ar Džonsonu sacīja, ka panākt vienošanos Londonas noteiktajā laikā «būtībā ir neiespējami».
«Mums būs jāizvirza prioritātes,» sacīja Leiena, brīdinot, ka gaidāmas smagas sarunas.
Reaģējot uz Leienas izteikumiem, Džonsona birojs ļāva noprast, ka Londona varētu piekrist arī tikai daļējam tirdzniecības līgumam.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.