Līdz šim Latvijā gaidāmā pasaules čempionāta hokejā gatavošanās darbos ieguldīti nepilni 600 000 eiro

Viņš atgādināja, ka Latvija uzņems 16 spēcīgākās hokeja izlases un rīkos 64 spēles. Pirmā hokeja spēle būs vērojama 21.maijā, bet fināls — 6.jūnijā. 

Kā stāstīja Severs, līdz šim gatavošanās darbos pasaules hokeja čempionāta norisei ieguldīti 593 268 eiro. Savukārt 29.martā pasaules hokeja čempionāta rīcības komiteja spriedīs par iepriekšējā Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) kongresa neiztērēto finansējumu 183 268 eiro apmērā, lai vienotos par tā izlietojuma mērķiem.

Severs uzsvēra, ka rīcības komiteja 29.marta sēdē vērtēs aktuālāko situāciju ar Covid-19, diskutēs par čempionāta drošības protokolu efektivitāti un tā detalizāciju čempionāta drošai rīkošanai, kā arī skatīs ieguldītā finansējuma izlietojumu.

IZM pārstāvis atzīmēja, ka visas iesaistītās puses pasaules hokeja čempionātā pret piešķirto valsts finansējumu izturas ļoti atbildīgi un precīzi. Tiek sekots līdzi, vai piešķirtā nauda izlietota atbilstoši mērķiem, jo finansējums novirzīts uz Valsts kases kontu. Savukārt čempionāta ietekmi uz ekonomiku vērtēs pēc starptautiskā pasākuma. 

Vienlaikus Severs atklāja, ka būvnieki līdz 30.aprīlim ekspluatācijā nodos Daugavas stadiona ledus halli, lai jau 2.maijā Latvijas izlase var sākt treniņus, savukārt no 10.maija pārējās komandas var gatavoties čempionāta spēlēm. 

Viņš piebilda, patlaban nav bažas, ka treniņu halles nodošana ekspluatācijā varētu aizkavēties, jo katru nedēļu norisinās būvsapulces. Tāpat katru dienu tiek sekots līdzi būvnieku padarītajam darbam, atbilstoši noteiktajam grafikam. Severs pārliecināts, ka halle būs gatava laikā. 

Savukārt izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) norādīja, ka pasaules hokeja čempionāts ir milzīgs notikums Latvijai un liels «enerģijas dopings» visai Latvijas sabiedrībai. Ministre ir pārliecināta, ka arī tie, kas neseko sportam ikdienā, maijā vienalga, vilšus vai nevilšus, ieklausīsies ziņās, lai uzzinātu, kā mūsu valsts izlasei veicies. 

Šuplinska atzīmēja, ka 21.maija — pirmās spēles dienas — vakars ir jāvelta hokejam. Pirmajā spēlē Latvijas sportisti spēlēs pret Kanādu. Ministre atzīmēja, ka patlaban pēc prognozētā scenārija, hokejs būs jāvēro pie saviem televīzijas ekrāniem mājās. 

Kā sacīja Šuplinska, Latvijas izlasei ir bijušas skaistas spēles pret Kanādu, bet ir bijuši arī smagi zaudējumi, bet ministre cer, ka pirmā spēle nebūs noteicošā kopējam noskaņojumam.

LETA jau ziņoja, ka marta sākumā valdība atbalstīja piešķirt līdz 3,7 miljonus eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai segtu pasaules čempionāta hokejā vīriešiem organizēšanas izdevumus.

No valsts budžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» līdz 3 609 736 eiro piešķirts IZM pārskaitīšanai Latvijas Hokeja federācijai (LHF), savukārt līdz 90 264 eiro piešķir Iekšlietu ministrijai.

IZM informēja, ka LHF ir sniegusi ministrijai informāciju par izmaksām, kas saistītas ar čempionāta norisei nepieciešamās otrās spēļu arēnas Olimpiskajā sporta centrā, Grostonas ielā 6b, Rīgā, sagatavošanu, aprīkošanu un nomu, pievienojot arī pārskatu par plānotajām izmaksu pozīcijām, potenciālajiem piegādātājiem, piemērojamām publisko iepirkumu procedūrām un termiņiem. Šim mērķim provizoriski būs nepieciešami apmēram trīs miljoni eiro.

Savukārt 700 000 eiro rezervēti čempionāta organizēšanai, no kuriem 230 000 eiro nepieciešami treniņu halles — Daugavas stadiona ledus halles, Augšielā 1, Rīgā — , tai skaitā lielās izlašu ģērbtuves, aprīkošanai. Līdz 200 000 eiro izmaksās Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) kongress, līdz 145 000 eiro — papildus biroja un palīgtelpu ierīkošanai teritorijā starp Arēnu Rīga un Olimpisko sporta centru, kas būs nepieciešamas «Infront Sports & Media», televīzijas darbinieku un IIHF darba nodrošināšanai.

Tāpat 75 000 eiro nepieciešami «Infront Sports & Media» konsultāciju izmaksu segšanai, bet līdz 50 000 eiro izmaksās papildu drošības pasākumu nodrošināšana.

Vienlaikus Iekšlietu ministrija ir informējusi IZM, ka prognozējamās Iekšlietu ministrijas iestāžu papildu izmaksas ir 255 868 eiro pie scenārija, ja čempionāts norisinās ar vismaz daļēju skatītāju klātbūtni un 90 264 eiro pie scenārija, ja čempionāts norisinās bez skatītājiem. Izmaksu atšķirības ir saistītas ar Valsts robežsardzes izmaksām.

Ņemot vērā, ka lēmums par skatītāju klātbūtni vēl nav pieņemts un Ministru kabinetā izskatītais scenārijs bija, ka čempionāts noris bez skatītājiem, Iekšlietu ministrijai šobrīd virza 90 264 eiro piešķiršanu.

Gadījumā, ja, izvērtējot epidemioloģisko situāciju, LHF izstrādāto Covid-19 drošības protokolu, un, uzklausot Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra speciālistu viedokli, rīcības komiteja un arī Ministru kabinets lems par noteikta skaita skatītāju klātbūtni, tad Iekšlietu ministrijai papildus piešķirs līdz 165 604 eiro.

Kopējās visa čempionāta organizēšanas izmaksas būs 12 miljoni eiro, kā arī papildu divus miljonus eiro IIHF ir rezervējusi Covid-19 drošības protokola prasību nodrošināšanai čempionātā.

LETA jau ziņoja, ka IIHF padome nobalsoja par Rīgas apstiprināšanu par vienīgo 2021.gada pasaules hokeja čempionāta rīkotāju. Šī gada pasaules čempionāts bija jāuzņem Minskai un Rīgai, taču 18.janvārī IIHF Padomes sēdē Baltkrievijas galvaspilsētai tika atņemtas meistarsacīkšu rīkotāju tiesības.

2022.gadā turnīru plānots uzņemt Somijai (Helsinkiem un Tamperei), 2023.gadā — Krievijai (Sanktpēterburgai), 2024.gadā Čehijai (Prāgai un Ostravai), bet 2025.gadā — Zviedrijai un Dānijai.

2021.gada pasaules čempionāts ieplānots no 21.maija līdz 6.jūnijam. Iepriekš bija plānots, ka meistarsacīkstes sāksies 7.maijā, taču tās tika pārceltas pāris nedēļas uz priekšu, jo Eiropā varētu aizkavēties nacionālo čempionātu izspēle.

Rīga pasaules meistarsacīkstes līdz šim vienīgo reizi uzņēmusi 2006.gadā.