Līce: Valstij nav pienākuma reģistrēt attiecības, bet tai ir pienākums nepieļaut diskrimināciju

Deputāts Boriss Cilevičs (S) atzīmēja, ka šobrīd Latvijā aktuāls ir «jauns karstais kartupelis» jeb jautājums par ģimenes definīciju un Satversmes tiesas spriedumu, kas par neatbilstošu Satversmei atzina likuma normu, kas viendzimuma pāriem pēc bērna dzimšanas neparedz tiesības uz atvaļinājumu.

Viņš norādīja, ka arī Eiropas Cilvēktiesību tiesai (ECT) ir zināma judikatūra šai sakarā, proti, tiesa iepriekš, skatot līdzīgu jautājumu par ģimenes tvērumu, ir teikusi, ka laulību definīcija ir nacionālo valstu uzdevums, taču partnerattiecības nevar attiecināt tikai uz dažādu dzimumu pāriem, pauda Cilevičs.

Viņš lūdza Līces komentāru, kura atzīmēja, ka šis ir sarežģīts jautājums. Viņa uzsvēra, ka ECT neuzliek valstij pienākumu ierakstīt kādā likumā ģimenes definīciju, un arī tiesa pati atsakās definēt, kas ir ģimene. Tā vietā ECT katrā lietā vērtē attiecības starp personām, lai saprastu, vai konkrētās attiecības ir uzskatāmas par ģimenes dzīvi, kas bauda Eiropas Cilvēktiesību konvencijas aizsardzību.

Pēc viņas teiktā, no ECT judikatūras ir izdalāmas trīs pakāpes. Jautājums par dažādu veidu attiecību reģistrēšanu ir valsts suverēns lēmums. «No ECT neizriet pienākums paredzēt laulības vai attiecību reģistrāciju, taču tas nenozīmē, ka valstij nebūtu pienākums atzīt un aizsargāt ģimenes,» uzsvēra Līce.

Viņa uzsvēra, ka tiesas ieskatā, ģimene nav tikai tās attiecības, kas ir oficiāli reģistrētas, bet faktiskās — ģimenes, kurām ir kopīgi bērni vai mājsaimniecība. «ECT ir strikta par to, ka patiesa ģimene, neatkarīgi no reģistrācijas formas, ir aizsargājama,» atzīmēja Līce, vienlaikus piebilstot, ka šis ir tiešām sarežģīts jautājums.

Līce arī atzīmēja, ka svarīgs ir jautājums par to, kas Latvijā notiek ar ārvalstīs reģistrētu viendzimumu laulību. «[No ECT] Latvija nav saņēmusi nevienu lietu, kur šie jautājumi būtu risināti, bet citu valstu pieredze rāda, ka būtiski ir, lai valsts nepieļautu nepamatoti atšķirīgu attieksmi tikai tāpēc, ka attiecības ir vai nav reģistrētas,» skaidroja Līce, to pamatojot ar Polijas piemēru, kurā ieslodzītie varēja zvanīt tikai laulātajam partnerim, bet tie, kas nebija precējušies, saviem partneriem zvanīt nevarēja.

ECT šai gadījumā lēma, ka tas neatbilst cilvēktiesībām. «Laulības faktors nav noteicošais, lai persona īstenotu savas tiesības,» teica Līce.

Viņasprāt, runa nav par definīciju, bet to, kā tiek konstatētas un aizsargātas ģimenes. 

Savukārt deputāts Aivars Geidāns (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) vaicāja Līcei, vai šobrīd viendzimumu pāru regulējums ir «dzīvesstils, mode, kas ar laiku var mainīties, un valstīm jāļauj pašām izvēlēties nostāju šajā jautājumā», uz ko Līce atbildēja, ka nedrīkst notikt diskriminācija.

Geidāns skaidroja, ka šobrīd tiek izdarīts spiediens pret valstīm kā Polija un Ungārija, kas «viendzimumu pāru kursu neuzņem tādu, kādu uzņēmusi un vēlētos redzēt Eiropas Savienība».

«Valstij nav pienākuma paredzēt attiecību reģistrāciju, bet neatkarīgi no tā valstij ir pienākums nepieļaut diskrimināciju. Tāpat valstij ir pienākums atzīt un aizsargāt ģimenes, neatkarīgi no tā, vai ģimene izveidota uz laulību vai partnerattiecību pamata,» uzsvēra Līce.

Vienlaikus viņa norādīja, ka šai jautājumā ECT skatās tikai juridiski, no diskriminācijas aizlieguma skatupunkta.

Geidāns vaicāja, kā var aizstāvēt to, kas neeksistē, piebilstot, ka «jebkurš ar jebko dzīvo un visu jāaizsargā». Geidāns atzina, ka nepiekrīt tam, savukārt Līce norādīja, ka Satversmes 91.pants aizliedz jebkāda veida diskrimināciju.