Levits: Valsts aizsardzības dienests mums ir vajadzīgs

Viņš skaidroja, ka VAD jāatjauno tāds, kāds tas bija līdz 2007.gadam, lai būtu daudz vairāk cilvēku, kuri prastu vajadzības gadījumā apieties ar ieročiem.

Prezidents norādīja, ka gada laikā no Krievijas atkārtotā uzbrukuma Ukrainai latvieši labāk apzinās valsts vērtību un vajadzību ieguldīt iekšējā un ārējā drošībā. Levits atzīmēja, ka svarīgi ir turpināt un palielināt ieguldījumus iekšējā drošībā, jo līdz šim tā bija pamesta novārtā. Pēc prezidenta paustā, jāstiprina iekšējās drošības dienests.

Tāpat, prezidenta ieskatā, gada laikā esam atbrīvojušies no padomju koloniālisma redzamākajām zīmēm — nojaukts «okupeklis» Pārdaugavā un virkne citu padomju koloniālisma laikmeta palieku. Levita ieskatā, būtisks bija lēmums pāriet uz izglītību valsts valodā, kas apvienos visus valsts iedzīvotājus. Viņš uzsvēra, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem ir jārunā valsts valodā, jo tā vieno un, vienojoties valsts valodā, mēs stiprināt savu valsti.

Runājot par ārpolitiku, Levits uzsvēra, ka gada laikā situācija ir pilnīgi mainījusies. Latvija kopā ar citām NATO dalībvalstīm nodrošina drošību Eiropā. NATO ir kopā ar Latviju, uzsvēra Valsts prezidents, piebilstot, ka NATO pastiprina savu klātbūtni visā alianses austrumu flangā.

Atgriežoties pie jautājuma par valsts iekšējo drošību, Levits uzsvēra, ka jāstiprina Valsts robežsardze, arī policija — tas viss, kas saistīts ar iekšējo drošību un drošības dienestu. Tāpat, pēc prezidenta paustā, lielāku vērību vajadzētu pievērst informatīvajam karam jeb tā saucamajam hibrīdkaram, ko Krievija izvērš gan pret Latviju, gan pret citām Rietumvalstīm.

«Katrā ziņā šeit ir vēl daudz darāmā. Jā, fiziski mēs esam droši, droša ir arī mūsu robeža, bet hibrīdkarš liek stiprināt mūsu noturība. Tāpat jāstiprina fiziskā infrastruktūra, datu aizsardzība, kiberdrošība un tā tālāk. Eiropā mēs neesam tie vājākie, jo mēs jau laikus pievērsām uzmanību Krievijas hibrīdkaram. Jāatzīst, ka vēl daudz darāmā,» sacīja prezidents.

Levits norādīja, ka Ukrainai ir jābūt Eiropas Savienībā (ES). Tāds ir ne tikai Baltijas valstu, bet arī visas ES mērķis. Viņš atgādināja, ka kara sākumā Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kura teica, ka Ukrainai ir jāpiešķir kandidātvalsts status, kas pēcāk arī tika panākts. Taujāts, cik ilgu laiku tas prasīs, lai Ukraina kļūtu par ES dalībvalsti, Levits uzsvēra, ka Latvijai tie bija seši gadi.

«Mēs varam palīdzēt Ukrainai un šo laiku saīsināt, paātrinot valstī reformu procesu. Mums ir pieredze, ar kuru labprāt dalāmies. Ukrainai būs vajadzīgi daži gadi, katru gadu pārskatot, kas ir panākts, ko nepieciešams pārskatīt, kāds progress ir sasniegts. Tam ir jābūt mērķtiecīgam un ātram procesam,» sacīja Levits.

LETA jau rakstīja, ka pagājušā gada 24.februāra agrā rītā Krievijas prezidents deva rīkojumu sākt iebrukumu Ukrainā. Rietumvalstis Krievijai par šādu rīcību noteikušas plašas sankcijas.