Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta preses dienests, Levits Kijivā piedalījās Jaltas Eiropas stratēģijas konferencē, kur vairākās paneļdiskusijās runāja par Rietumu vienotību un atbalstu Ukrainai, Krievijas agresijas nozieguma izmeklēšanu, starptautiskās kārtības atjaunošanu un sankciju politiku kā instrumentu cīņā pret Krievijas agresiju.
«Krievija aizsākusi ideoloģisku karu ne tikai pret Ukrainu, bet pret visu pasauli. Mūsu pienākums šajā karā ir ļoti vienkāršs — sniegt Ukrainai visu iespējamo militāro, finansiālo, humāno un politisko atbalstu. Tas ir mūsu ieguldījums Ukrainas un visas Eiropas drošībā un brīvībā. Esmu pārliecināts, ka pēc uzvaras Ukraina būs viena no spēcīgākajām Eiropas valstīm — atjaunota no gruvešiem, eiropeiska, mūsdienīga, ekonomiski stabila, un — jo īpaši — ukraiņi būs vienota nācija,» konferencē sacīja Levits.
Levita skatījumā, sarunām ar agresoru par iespējamiem kompromisiem nav ilgtermiņa seguma, jo «patiesu mieru var panākt tikai tad, kad abas puses atzīst starptautiskās tiesības».
«Jebkāds spiediens uz Ukrainu kaut kādā mērā akceptēt teritoriālu zaudējumu nenovedīs pie miera, gluži pretēji — tas radīs lielāku apdraudējumu nākotnē, bet tad jau plašākā mērogā,» uzsvēra Latvijas politiķis.
Levits arī rosināja strādāt pie īpaša starptautiska tribunāla izveides, kas izmeklētu Krievijas agresijas noziegumu Ukrainā. Diskusijā par īpaša tribunāla izveidošanu viņš norādīja, ka nesodāmība par šādu noziegumu izdarīšanu ir nepieņemama, jo tas nozīmētu starptautisko tiesību standarta vājināšanu, kas patlaban aizliedz šādu agresīvu karu. Tādēļ ir nepieciešams izveidot šādu īpašu tribunālu, kas būtu kompetents izmeklēt un iztiesāt Krievijas agresijas noziegumu Ukrainā, uzsvēra Levits.
«Agresijas noziegums, tāpat kā kara noziegumi, noziegumi pret cilvēci un genocīds ir smagākie noziegumi, kas atzīti starptautiskajās tiesībās. Starptautiskajai sabiedrībai ir jāveic pasākumi, lai risinātu šo jautājumu visos atbilstošajos līmeņos,» sacīja Latvijas prezidents.
Valsts prezidents atzīmēja, ka šobrīd aktuāls problēmjautājums ir demokrātijas noturība. «Demokrātija saskaras gan ar izaicinājumiem no ārpuses — agresiju pret demokrātisku Eiropas valsti, gan ar izaicinājumiem no iekšpuses — neuzticēšanās valdībai, populisms utt. Demokrātija šobrīd ir stresā. Noturīga demokrātija ir mūsu labklājības pamats. Tikpat būtiski, lai tiktu atjaunota starptautiskā miera kārtība. Es nešaubos, ka tas ir svarīgi visām pārējām 192 ANO dalībvalstīm,» teica prezidents.
Diskusijā par līdzšinējo un turpmāko sankciju politiku pret agresoru — Krieviju — Latvijas prezidents pauda nostāju, ka «ir ļoti svarīgi saglabāt sankciju politiku pret Krieviju līdz brīdim, kad Ukraina pilnībā atjaunos savu teritoriālo integritāti un suverenitāti».
«Latvija augstu vērtē stabilitāti, starptautisko mieru un drošību, ko garantē starptautiskās tiesības. Ir jānovērš jebkādi mēģinājumi graut šo starptautisko kārtību,» uzsvēra Valsts prezidents.
Savukārt pārrunājot ar jauniešiem to, kā Krievija izmanto dezinformāciju un viltus ziņas, lai izplatītu savu propagandu, Levits atzīmēja, ka «mūsu visu pilsoniskais pienākums ir stāties pretī Krievijas informatīvajam karam». Levits akcentēja, ka Latvija, jau daudzu gadu gaitā piedzīvojot pret valsti vērstu informatīvo karu, ir iemācījusies labāk atpazīt un cīnīties pret Krievijas propagandu un var dalīties praktiskā pieredzē ar citām valstīm.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.