Levits: Senie latvieši jau izsenis mātes godājuši kā spēcīgas un varenas būtnes

Savā uzrunā viņš sacīja, ka latvieši mātes un māmuliņas augsti godājuši jau senatnē, par ko liecina latviešu tautasdziesmas.

«Savukārt Māra, Laima, Saule un citas dievībām līdzīgās mātes latviešu mitoloģija attēlotas kā spēcīgas un varenas būtnes, kas liecina par to, cik atzīta sieviete, māte bijusi jau agrākajos laikos pie senajiem latviešiem,» pauda prezidents, norādot, ka arī Livonijas sabiedrības priekšrakstos liela nozīme bijusi dievmātei, tādēļ viduslaikos tā saukta par Māras zemi.

Prezidents sacīja, ka vēstures ritējumā Latvijas sievietes vienmēr uzņēmušās galveno atbildību par tautas dzīvotspēju un tas neesot mainījies arī šodien.

Vienlaikus viņš sacīja, ka laikā, kad darba pienākumi un bērnu skološana jau divus mēnešus notiek mājas apstākļos, daudzu mammu un tētu jau tā darbīgā ikdiena kļuvusi par ārkārtīgas izturības maratonu, kurā svarīgs ir atbalsts, iedrošinājums un novērtējums.

Prezidents arī uzsvēra, ka, lai gan ikdienā mēs satiekam daudzus cilvēkus, ar kuriem saistām savu mūžu, māte ikvienam ir vistuvākais cilvēks un mammu sniegto pašaizliedzību, sirsnību un iedrošinošo siltumu visspēcīgāk apzināmies pieaugot.

Prezidents novēlēja atminēties arī tās māmiņas, kuras jau ir aizsaulē un novēlēja ikvienam skaistu un patīkamiem mirkļiem bagātu šodienu, neraugoties uz pasaulē pastāvošo Covid-19 dēļ radīto situāciju.

Kā ziņots, šodien visā Latvijā tiek atzīmēta Mātes diena. Pirmo reizi Mātes diena maija otrajā svētdienā tika svinēta 1908.gadā ASV, kad svētdienas skolas skolotāja Anna Rīsa Džārvisa no Rietumvirdžīnijas, godinot savu māti, rīkoja baznīcu dievkalpojumus. 

Pašlaik Mātes dienu dažādās pasaules valstīs svin dažādos datumos, un pārsvarā tā ir svētku diena. Mātes diena arī Latvijā jau ir kļuvusi par ikgadēju un neatņemamu svētku dienu.