Levits: Novadu reformas pieņemšanas gaitu nevar uzskatīt par laba reformu procesa paraugu

Paziņojumā viņš daru zināmu, ka Valsts prezidents ir izlēmis izsludināt Saeimas 10.jūnijā pieņemto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas paredz no 2021.gada šobrīd esošo 119 pašvaldību vietā izveidot 42 pašvaldības.

Vienlaikus Levits kritiski izsakās par reformas sagatavošanas posmu, kas, pēc Valsts prezidenta domām, ir bijis «nepietiekami pārdomāts, par labu iespējami ātrai likumprojekta virzībai upurējot rūpīgu analīzi, pienācīgu koncepcijas izstrādi un līdzvērtīgu dialogu ar sabiedrību, argumentējot un pārliecinot par reformas nepieciešamību».

«Likumprojekta izstrādātāju tikai formālais respekts pret mūsu demokrātiskajā valsts iekārtā ietvertajiem dialoga principiem starp vietējām kopienām, pašvaldībām un valsti ir devis pamatu neizpratnei un aizvainotībai daudzās vietējās kopienās un mūsu valsts iedzīvotājos. Likumprojekta izstrādātāju un virzītāju jauda politiski izdzīt reformu izsaukusi tādu pašu pretestību un emocionālu apņēmību tai pretoties par katru cenu. Tādēļ šīs pretrunas reformas sagatavošanas gaitā ir kļuvušas ļoti asas,» uzsver Levits.

Paziņojumā prezidents pauž satraukumu, ka administratīvi teritoriālās reformas diskusijās nepietiekami ir runāts un domāts par visas valsts kopējām interesēm ilgtermiņā un visas sabiedrības un katra iedzīvotāja potenciālajiem ieguvumiem reformas rezultātā. 

Valsts prezidenta ieskatā, reformas mērķis nav un nevar būt tikai mehānisks pašvaldību vai pašvaldību domju deputātu skaita samazinājums. 

Viņš uzsver, ka šai reformai būtu jābūt balstītai uz vienvērtības principu — katram Latvijas iedzīvotājam jābūt vienādām dzīves iespējām un pieejamiem pakalpojumiem neatkarīgi no vietas, kurā viņš dzīvo. Tāpat svarīgi, lai administratīvi teritoriālās reformas rezultāti būtu skaidri saprotami katram, kuru šī reforma skar, un tai ir nepieciešams vietējo kopienu atbalsts un aktīva demokrātiskā līdzdalība, lai tā būtu sekmīga, uzsver prezidents.

«Diemžēl šiem apsvērumiem reformas sagatavošanas posmā ir piešķirts pārāk mazs svars, un tas devis iemeslu pretestībai un neizpratnei par reformas mērķiem un izvēlētajiem instrumentiem,» norāda Levits.

Viņaprāt, šīs reformas gaita nav un nevar tikt uzskatīta par laba reformu procesa paraugu.

Vienlaikus Levits atzīst, ka reforma šodien ir nepieciešama, lai varētu tikt turpināti ar to cieši saistītie nākamie reformu soļi. Viņš uzsver, ka feforma ir visu Latvijas iedzīvotāju ilgtermiņa interesēs. Tā ir jāveic, lai varētu tikt sekmēta visas Latvijas vienmērīga un ilgtspējīga attīstība un katram Latvijas iedzīvotājam viņa pašvaldība varētu nodrošināt pienācīgus un vienādi pieejamus pakalpojumus, uzskata prezidents.

«Mazākam pašvaldību skaitam, kuras kļūst jaudīgākas, jāspēj nodrošināt labāku ekonomisko un sociālo attīstību un labāku katra iedzīvotāja dzīvi pēc reformas. Tam jākļūst par šīs reformas atslēgas vārdiem — reformas rezultātā paliek mazāk pašvaldību, lai pēc reformas katram kļūtu labāk un solītās labās pārmaiņas ilgtermiņā izjustu katrs,» norāda Valsts prezidents.

Tāpat Levits novērtē, ka Saeimas vairākums sarežģītajos apstākļos ir spējis vienoties par risinājumu, kas vērsts uz pašvaldību ekonomiskās jaudas un iedzīvotājiem pieejamo pakalpojumu uzlabošanu. «Šāda apņēmība un spēja panākt pietiekami jēdzīgu rezultātu pelna respektu. Tomēr es gribētu uzsvērt: šis likums nebūt nav visa administratīvi teritoriālā reforma,» uzsver Levits.

Prezidenta ieskatā, izšķirošs ir nevis jaunais pašvaldību iekārtojums un to robežas, bet gan turpmākie praktiskie likuma iedzīvināšanas soļi un tam nepieciešamo likumu izstrāde un pieņemšana. Levits uzsver, ka Saeimai pēc iespējas ātrāk ir jāsper nākamie reformu soļi, kuru paveikšanai bija vajadzīgs šis likums.

Levits arī atzīst, ka reforma vissāpīgāk emocionāli skar tās vietējās kopienas, kuras atrodas tālāk no iezīmētajiem attīstības centriem.

«Es pilnīgi saprotu vietējo kopienu bažas, ka, zaudējot savu pašvaldību un iekļaujoties lielākās pašvaldībās, to kultūrvēsturiskā identitāte un lokālās piederības izjūta varētu būt apdraudēta, kā arī tiktu samazinātas iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu savās interesēs un varētu attālināties lēmumu pieņemšanas centri, radot bažas par nākotnes izredzēm un pakalpojumu pieejamību. Mana pārliecība ir, ka vietējās kopienas — pagasti un mazpilsētas — nedrīkst pazust šīs administratīvi teritoriālās reformas rezultātā,» uzskata Valsts prezidents.

Levits ir pārliecināts, ka katrai vietējai kopienai ir jāsaglabā sava identitāte un sava vienreizība, un tas ir būtiski kā no visas valsts kopējām ilgtermiņa interesēm, tā no latviešu nācijas un mūsu nacionālās identitātes perspektīvas.

«Stipras un savā lokālajā piederības izjūtā un kultūrvēsturiskajā vidē sakņotas vietējās kopienas — mūsu Latvijas pagasti un mazpilsētas — ir mūsu tautas un valsts ilgtspējīgas attīstības pamats un mūsu kultūras un dzīvesziņas nesējs cauri gadsimtiem,» uzsver Valsts prezidents.

Kā vēstīts, atbilstoši Valsts prezidenta rosinājumam ir noteikts, ka līdz 31.decembrim jāizstrādā un jāiesniedz Saeimā izskatīšanai likumprojektu, kas paredzēs vietējo kopienu (pilsētu un pagastu) tiesības demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus. Tajā arī vietējām kopienām būs jāparedz kompetenci vietējās nozīmes jautājumu kārtošanai.

Tāpat Saeima akceptējusi Levita rosinājumu, ka pilsētu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm — Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai — regulē atsevišķs likums. Arī tāds vēl būs jāizstrādā. Levits uzsvēris, ka tas nepieciešams iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai.