Levits: Latvijā nepieciešama domnīca pārdomātu reformu ieteikumu sniegšanai valdībai un sabiedrībai

Valsts prezidenta kancelejā aģentūru LETA informēja, ka Levits pirmdien Rīgas pilī tikās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku, lai pārrunātu aktuālāko informāciju par Latvijas ekonomiku, Covid-19 ietekmi uz tās izaugsmi, kā arī finanšu sektora iniciēto vienošanos atbalstīt valsts ilgtspējību.

Pārrunājot izaugsmes tempus ekonomikā, tika atzīts, ka nākamajā pusgadā un 2022.gadā ir gaidāms straujš iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums, bet negatīvais risks iepretim šīm prognozēm joprojām ir Covid-19 izplatība, savukārt ātrs vakcinācijas process būtu tas, kas atbrīvotu ekonomiku aktīvai darbībai.

Valsts prezidenta kancelejā norādīja, ka sarunas gaitā izskanēja informācija par energoresursu un pārtikas cenu pieaugumu pasaulē dēļ, kā arī iedzīvotājiem veicot pirkumus, kas Covid-19 ietekmē nebija iespējami, Latvijā tuvākajos mēnešos pieaugs arī inflācija, kas varētu sasniegt 3%, bet gada nogalē tai būtu jākrītas. 

Kazāks pauda pārliecību, ka valsts sniegtajam atbalstam uzņēmējiem un iedzīvotājiem, sedzot Covid-19 radītās dīkstāves sekas, ir jāsamazinās proporcionāli pandēmijas drošības ierobežojumu noņemšanai.

Runājot par ievērojamiem līdzekļiem, kas nākamajos gados tiks investēti Latvijā no Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma, Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvijā nepieciešams kompetents un neatkarīgs padomdevējs vai domnīca valdībai un sabiedrībai, kas varētu sniegt ieteikumus valsts stratēģiskai nākotnes izaugsmei un pārdomātām reformām. 

Savukārt Latvijas Bankas prezidents atzīmēja, ka Latvijai ir jāveic strukturālas izmaiņas tās ekonomikā, tai skaitā jāinvestē pētniecībā un attīstībā, lai investīcijas turpmākajos gados sniegtu iespēju Latvijai kļūt par inovatīvāku un ilgtspējīgāku sabiedrību.

Sniedzot savu skatījumu par plānoto nodokļu reformu un obligātā sociālā nodokļa iemaksu ieviešanu, kas stāsies spēkā no šā gada 1.jūlija, Kazāks atzīmējis, ka kopumā nepieciešams turpināt mazināt nodokļu slogu darbaspēkam, mazinot sociālo nodokli, taču tas nevar notikt bez kompensējoša mehānisma. Sarunā tika atzīmēts, ka īpaši labvēlīgie nodokļu režīmi, kas tika ieviesti iepriekšējās ekonomiskās krīzes laikā, ir padarījuši esošo nodokļu sistēmu netaisnīgu, un tam ir jāmainās. 

Tāpat sarunā tika uzsvērts, ka nodokļu politika ir tiešā veidā saistīta ar pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku un, veicot sabalansētas un tālredzīgas reformas valsts sociālajā politikā, varētu veicināt nevienlīdzības mazināšanos un labklājības pieaugumu Latvijā.

Levits atzinīgi novērtēja finanšu sektora vienošanos par atbalstu valsts ilgtspējai. Savukārt Latvijas Bankas prezidents informēja par šā gada 19.maijā parakstīto Latvijas finanšu sektora sadarbības memorandu. Memorandā Finanšu nozares asociācija, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Latvijas Banka, «Nasdaq Riga», Latvijas Līzinga Devēju asociācija un Latvijas Apdrošinātāju asociācija vienojās par kopīgu sadarbību, lai veicinātu sabiedrības izpratni par ilgtspējas un ilgtspējīgu finanšu jēdzienu un principiem, kā arī veicinātu to ieviešanu uzņēmējdarbībā un ikdienā.

Kazāks arī komentēja izskanējušās runas, ka Latvijā varētu tikt atceltas obligātās 2.pensijas līmeņa iemaksas. Latvijas Banka iebilst pret šādu domu, jo šīs iemaksas garantē iedzīvotāju sociālo drošību vecumdienās, turklāt lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju joprojām ir salīdzinoši zemi uzkrājumi.