Levits: Krievijai piemērotās sankcijas ļaus mazināt Latvijas ietekmējamību no agresorvalsts pēkšņajām izvēlēm

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra komunikācijas speciāliste Elīna Kresa, valsts pirmā persona šodien tikās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku, lai pārrunātu Krievijai piemēroto sankciju ietekmi uz Latvijas ekonomiku, kā arī diskutētu par tautsaimniecības izaugsmes prognozēm.

Levits un Kazāks bija vienisprātis, ka visas Eiropas valstis līdzīgi izjūt sankciju ietekmi, taču Baltijas reģiona valstīs ietekme emocionāli varētu šķist lielāka, jo esam Krievijas kaimiņvalsts.

Tikšanās laikā Kazāks informēja, ka gāzes un naftas cenas tuvākajā nākotnē nekļūs zemākas, tāpēc «šī nebūs vienīgā ziema ar dārgu enerģiju». Valsts prezidents piekrita, ka tik ievērojamu cenu kāpumu nevar ignorēt ne politisku, ne sociālu apstākļu dēļ. Tieši tāpēc nepieciešams domāt par strukturāliem ilgtermiņa risinājumiem.

Pēc Levita domām, valdībai būtu jāpalīdz samaksāt rēķinus par apkuri un elektrību tiem iedzīvotājiem, kuri ir riska grupā un kuriem šī palīdzība ir svarīga izdzīvošanai. Tāpat palīdzībai jābūt uz noteiktu laiku, un tai nevajadzētu izpausties tikai pabalstu formā, bet valdībai jāpiedāvā iedzīvotājiem arī atbalsts mājokļu siltināšanai un risinājumi siltumenerģijas veidu maiņai.

Latvijas Bankas prezidents norādīja, ka neziņa par ekonomikas attīstību pašlaik valda visā pasaulē ne tikai Latvijā. Viņš atzīmēja, ka šajos apstākļos, kad inflācija ir augsta, valstiskā līmenī jācenšas neļauties vilinājumam sniegt finansiālu palīdzību visiem iedzīvotājiem.

«Daļai iedzīvotāju pandēmijas laikā ir izveidojušies būtiski uzkrājumi, un viņi vismaz nākamziem ar cenu kāpumu spēs paši tikt galā. Tā vietā atbalsts mērķēti jāvirza maznodrošinātajiem, vienlaikus investējot prioritārās jomās kā, piemēram, energoefektivitātē un atjaunojamos energoresursos, un prasmju paaugstināšanā, kas nākotnē samazinātu nepieciešamību pēc dažādu veidu atbalsta,» norādīja Kazāks.