Levits: Krievijā groteskos apmēros pārraksta un vilto vēsturi

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra komunikācijas speciāliste Elīna Kresa, valsts pirmā persona norādīja, ka 14.jūnijā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā piemin tos vairāk nekā 15 400 Latvijas cilvēkus, kurus Padomju Savienības okupācijas vara nelikumīgi deportēja uz Krieviju.

«Mēs atceramies un atgādinām par cilvēkiem — tādiem pašiem kā mēs šodien, kurus varmācīgi aizrāva prom no mājām, aizveda nebrīvē un nebūtībā, neatgriezeniski sadragājot viņu dzīves un likteņus,» akcentēja prezidents.

Viņš atzīmēja, ka tikai pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās deportācijas pārdzīvojušie drīkstēja publiski atklāt savu sāpīgo pieredzi. Līdztekus pie Padomju Savienības totalitārā režīma represiju pētniecības ķērās klāt arī vēsturnieki. Prezidents uzsvēra, ka ilgi aizliegtais un noklusētais, kas palīdzēja noskaidrot vēsturisko patiesību, beidzot veda pie taisnīguma atjaunošanas. Pēc valsts pirmās personas paustā, tas ļāva mums pašiem labāk izprast pagātnē notikušo, vēstīt par staļinisma represijas upuriem.

Levits arīdzan norādīja, ka šo stāstu nekad nevarētu izstāstīt bez dzīvās atmiņas nesējiem — cilvēkiem, kuri pēc izsūtījuma un ieslodzījumā pavadītiem gadiem atgriezās Latvijā, kļūstot par komunistiskās ideoloģijas «saindētā laikmeta un nežēlīgo nodarījumu liecinātājiem un apsūdzētājiem».

«Jūsu balss un vēstījums vēl lielākā mērā aktualizējies šodien, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Krievija aplaupa un nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus, simtiem tūkstošiem ukraiņu deportē tālu prom no dzimtenes. Deportācijas notiek arī šodien. Tas viss ir necilvēcīgi, nelikumīgi un noziedzīgi,» akcentēja Valsts prezidents.

Viņš norādīja, ka Ukrainā notiekošais ir uzplēsis vēstures rētas. Šodienas paaudzēm tas devis skaidrāku priekšstatu par to, kā četrdesmitajos gados tika īstenota Latvijas okupācija un reokupācija, kā terora un beztiesiskuma apstākļos tika varmācīgi pārveidota Latvijas sabiedrība.

Valsts prezidenta ieskatā, šī izpratne ļauj dziļāk izjust paaudžu sasaisti un apzināties nācijas pēctecīgumu. Tā vienlaikus dod apņemšanos un spēku, apziņa, ka savu zemi un valsti ir jāaizstāv tā, kā to pašlaik varonīgi dara ukraiņi.

Pēc prezidenta paustā mūsdienās var redzēt, kā Krievija pārraksta un vilto vēsturi — nesen tika aizliedza «Memorial» — vienu no pirmajām neatkarīgajām cilvēktiesību aizsardzības organizācijām Krievijā, kas tieši rūpējās par Staļina režīma noziegumu atklāšanu un dokumentēšanu.

Levits norādīja, ka vēstures pārrakstīšanu un melus mēs nedrīkstam pieļaut — tiem jāstājas pretī ar jaudīgu patiesības balsi. Prezidenta ieskatā, mēs nedrīkstam ļaut aizmirstībai apklāt padomju režīma, kura mantiniece ir šodienas Krievija, noziegumus pret latviešu tautu un Latvijas valsti. Valsts pirmās personas ieskatā, nesodāmības apziņa varmākam ļauj izdarīt arvien jaunus noziegumus, un tieši to pašlaik var redzēt Ukrainā.

Mums jāturpina saukt lietas īstajos vārdos. Tas vajadzīgs, lai mēs paši, un mūsu sabiedrotie pasaulē atpazītu 20.gadsimta vēsturi visā tās daudzveidībā un kopumā — tādu, kādu mēs izdzīvojām šeit, Latvijā un citās padomju ietekmes valstīs Eiropā. Mums arī jāgādā, lai mūsu bērni spēj nodibināt un izjust personisku saikni ar notikumiem, kas risinājušies ilgi pirms viņu dzimšanas,» pauda Valsts prezidents.

Uzrunā viņš pateicās un izteica atzinību fondam «Sibīrijas bērni» un Dzintrai Gekai par neatlaidīgo darbu, jo viņas mērķtiecīgi vāktais atmiņu krājums ir unikāls. Tas atklāj ne tikai pārdzīvotās ciešanas, bet stāsta arī par izturību, pašaizliedzību un pretošanos svešajai varai. Valsts prezidents uzsvēra, ka totalitārais padomju režīms nespēja salauzt cilvēka garu.