Levits: Dezinformācija ir mūsu dzīves sastāvdaļa, ar ko jāprot apieties

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra komunikācijas speciāliste Elīna Kresa, 24.oktobrī, UNESCO Pasaules medijpratības un informācijas pratības nedēļas laikā, Levits sarunājās ar jauniešiem par mediju un informācijas pratību un dezinformācijas ietekmi uzskatos par Latviju.

«Ar Krievijas īstenoto dezinformāciju Latvijā sadzīvojam vairāk nekā 30 gadus, ar to visu laiku esam konfrontēti,» pauda prezidents, norādot, ka visbiežāk ar dezinformācijas palīdzību par Latviju tiek radīts iespaids, ka šeit tiek apspiesti citu tautību iedzīvotāji un ka mūsu valsts nevar pastāvēt pati par sevi.

Valsts pirmā persona uzsvēra, ka mēs visi saskaramies ar dezinformāciju. Tā ir jāatpazīst, jo cilvēka pasaules skatījumu veido informācija, kas ir pamatā rīcībai. Uzsverot medijpratības un informācijas pratības nozīmi, Levits akcentēja, ka no tā, ka mēs uztveram un vērtējam informāciju, ir atkarīgs, kādā sabiedrībā dzīvojam.

Diskusijas laikā tika pārrunāti vairāki dezinformācijas piemēri saistībā ar Krievijas īstenoto karu Ukrainā un to, kā dezinformācija tika izmantota Covid-19 pandēmijas laikā. Runājot par dezinformācijas izplatīšanu, sarunas laikā tika pievērsta uzmanība satura veidotājiem jeb influenceriem. Tāpat kopā ar Valsts prezidentu jaunieši pārrunāja, kā atšķirt viedokli no dezinformācijas.

«Ja, piemēram, cilvēks, kurš nav epidemiologs, sāk stāstīt par vīrusiem un to izplatību, rodas jautājums — kā tu to zini. Ir jāatšķir fakti no viedokļiem. Viedoklis var būt katram, bet, ja tas nav balstīts faktos, tas ir jāizvērtē,» pauda Levits.

Savukārt diskusijas otrajā daļā jaunieši pievērsās piemēriem par maldināšanu un konspiratīvu domāšanu, kas ir daži no dezinformācijas veidiem. Sarunā ar Valsts prezidentu jaunieši vērsa uzmanību, ka bieži dezinformācijas izplatītāji Latvijas tēla ietekmēšanā izmanto negatīvo domāšanu un kopsakarības, kas nav patiesas.

Diskusijā piedalījās Madara Šņickovska no Rīgas 84.vidusskolas, Ella Hermansone no Rīgas Franču liceja, Edgars Eduards Viļums no Rīgas Centra humanitārās vidusskolas, Ksenija Zlotina no Vidzemes Augstskolas, Leandra Spriesle no Latvijas Kultūras akadēmijas un Jānis Valdmanis no Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma. Sarunu vadīja stratēģiskās komunikācijas eksperte Elīna Lange-Ionatamishvili.

Diskusiju «Manas Latvijas tēls. Kā atšķirt informāciju no dezinformācijas?» rīkoja Valsts prezidenta kanceleja sadarbībā ar globālo attīstības un izglītības organizāciju «IREX» un Latvijas Drošāka interneta centru.