Lembergam neizdodas pietiesāt vairāk nekā 270 000 eiro par iepriekš noteiktajiem amata ierobežojumiem

Pirms tam Administratīvā rajona tiesa nolēma izbeigt tiesvedību Lemberga prasībā par viņam iepriekš noteiktajiem amata ierobežojumiem, tādējādi politiķim nav izdevies iegūt prasīto 244 182 eiro zaudējumu kompensāciju un 27 000 eiro nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu.

Lembergs tiesā prasīja izdot viņam labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru viņam tiktu atlīdzināti 244 182 eiro zaudējumi un 27 000 eiro nemantiskais kaitējums, kas, viņa skatījumā, radušies, kriminālprocesā 13 gadus, sešus mēnešus un deviņas dienas piemērojot drošības līdzekli — aizliegumu pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja amata pienākumus.

Tiesa atzina, ka lietā nav pamata lemt par kaitējuma atlīdzinājumu, jo nepastāv kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats — ne kompetentā tiesa, ne amatpersona attiecīgajā procesā nav konstatējusi prettiesisku rīcību.

Tiesa skaidroja, ka Kriminālprocesa likumā ir paredzēta iespēja gan pārsūdzēt lēmumu par piemēroto noteiktas nodarbošanās aizliegumu, gan arī vēlāk prasīt to atcelt, ja piespiedu līdzekļa piemērošanas laikā ir zudis vai mainījies tā piemērošanas pamats.

Lēmuma par drošības līdzekļa piemērošanu pārsūdzība atsevišķi vai kopā ar tiesas spriedumu ir paredzēta gan lietas pirmstiesas procesā, gan līdz lietas iztiesāšanai tiesā, gan lietas iztiesāšanas laikā tiesā. Lembergs viņam piemērotā drošības līdzekļa tiesiskuma pārbaudes mehānismus ir izmantojis, tomēr šobrīd rīcības prettiesiskums, piemērojot drošības līdzekli, nav konstatēts.

Tiesa uzsvēra, ka tas nav administratīvās tiesas kompetences jautājums pārbaudīt kriminālprocesā pieņemto lēmumu tiesiskumu. Ievērojot minēto, tiesvedība lietā tika izbeigta subjektīvo tiesību neesamības dēļ.

Jau vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa kā pirmā tiesu instance 2021.gada 22.februārī toreizējam Ventspils domes priekšsēdētājam piesprieda piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un 20 000 eiro sodu. Cietumsodā tiesa nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā 2007. un 2008.gadā. Lembergs toreiz pēc aizturēšanas apcietinājumā un mājas arestā atradās no 2007.gada 14.marta līdz 2008.gada 22.februārim.

Lembergu pēc sprieduma nolasīšanas apcietināja tiesas zālē, jo tiesa lēma līdz šim spēkā esošos drošības līdzekļus atcelt. Pēc cietumā pavadīta aptuveni gada 2022.gada 25.februārī Lembergs tika atbrīvots no apcietinājuma pret 100 000 eiro drošības naudu.

Pirmās instances tiesa arī nolēma, ka Lembergam cietušajiem jāmaksā kopumā aptuveni 64 000 eiro. Tāpat tiesa nolēma no Lemberga valsts labā piedzīt procesuālos izdevumus 22 180 eiro apmērā par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu.

Lembergu tiesa 19 apsūdzības sadaļās atzina par vainīgu, bet 21 sadaļā attaisnoja. Lembergu atzina par vainīgu kukuļņemšanā, dokumentu viltošanā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, dienesta viltojumā, neatļautā dalībā mantiskos darījumos, kā arī nepatiesu ziņu norādīšanā deklarācijas. Savukārt attaisnots viņš tika dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanā.

Lemberga dēlam Anrijam tiesa piesprieda divus gadus un vienu mēnesi cietumā, kā arī mantas konfiskāciju. Viņš atzīts par vainīgu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, kā arī neatļautas piedalīšanās mantiskos darījumos atbalstīšanā.

Savukārt kādreizējam Lemberga biznesa partnerim Ansim Sormulim tiesa piesprieda divu gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā tiesa nolēma ieskaitīt viņa aptuveni mēnesi ilgo atrašanos apcietinājumā 2007.gadā. Sormuli tiesa atzina par vainīgu kukuļņemšanas atbalstīšanā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā un neatļautas piedalīšanās mantiskos darījumos atbalstīšanā.

Lemberga dēlam un Sormulim iepriekš noteiktos ar brīvības atņemšanu nesaistītie drošības līdzekļi tiks atcelti, tikai stājoties spēkā spriedumam.

Tāpat tiesa nolēma kriminālprocesu daļā par Ventspils uzņēmēja Jurija Bespalova noziedzīgajām darbībām izbeigt sakarā ar noilgumu. Bespalovs 2012.gadā nomira.

Rīgas apgabaltiesa kā pirmā instance šo lietu sāka skatīt jau 2009.gadā. Nākotnē par apgabaltiesas kā apelācijas instances nolēmumu vēl būs iespējams iesniegt kasācijas sūdzību vai protestu Augstākajā tiesā.

LETA foto.