LDz ir gatavs kļūt par vienīgo abu sliežu platuma infrastruktūras pārvaldītāju Latvijā

Viņš papildināja, ka patlaban LDz ir arī atsevišķu tehnikas vienību atjaunošanas programma.

«Ja mēs jau pašlaik vai tuvākajā laikā zinātu, ka mēs varētu nodrošināt arī «Rail Baltica» uzturēšanu, jau laicīgi varētu pirkt duāli funkcionālus tehniskos ritekļus, kurus, nomainot riteņu pārus, var izmantot uz abiem sliežu ceļu platumiem,» skaidroja Pļavnieks.

Viņš piebilda, ka no izmaksu viedokļa būtu absurdi, ja tāda pati tehniskā bāze tagad tiktu veidota paralēli. «Arī saimnieciski pārvadātājiem daudz vienkāršāka ir sadarbība ar vienu sadarbības partneri, kas pārvalda infrastruktūru, nevis ar vairākiem,» viņš min.

Tāpat, runājot par «Rail Baltica» dzelzceļu līniju noslodzes ietekmi uz esošajiem tīkliem, viņš norādīja, ka pa «Rail Baltica» varēs aizbraukt uz Skulti, bet lielākā pasažieru daļa, tomēr braucot uz Saulkrastiem, Vecāķiem, piebilstot, ka tur pa «Rail Baltica» tikt nevarēs.

«Drīzāk mani satrauc tas, vai mēs veidojam divus neatkarīgus infrastruktūras pārvaldītājus, kuriem būs arī kopīpašumi — piemēram, Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija. Tas nozīmē, ka mēs veidojam divus izmaksu centrus, kuru vajadzības, visticamāk, vienā vai otrā apjomā būs jāsedz no valsts budžeta,» piebilda LDz vadītājs.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka ir cits sliežu platums, bet uzturēšana un apkope funkcionāli dublēsies ar esošo.

«Līdz ar to ir atsevišķi elementi, kas ir citādāki, bet ne pats process no kustības organizēšanas, kontroles vai uzturēšanas viedokļa. Tādēļ mēs redzam ļoti augstu potenciālu sadarbībai,» minēja Pļavnieks, norādot, ka tas ir izdevīgi.