LB ekonomists: Latvijas pakalpojumu eksporta atpalicība no Lietuvas un Igaunijas ir palielinājusies

Ekonomists norāda, ka Baltijas valstis kā mazas un atvērtas ekonomikas ir atkarīgas no tirdzniecības ar citām valstīm un pret tautsaimniecību apmēru tirgojas salīdzinoši daudz — Latvijas eksporta vērtība 2023.gadā bija 67% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir pat vēl augstāks — attiecīgi 76,5% un 77,9% no IKP, savukārt Eiropas Savienībā (ES) kopumā — 51,9%.

Par spīti grūtiem laikiem preču eksportā, lielākā atšķirība starp Baltijas valstīm izveidojusies pakalpojumu eksportā — ja preču eksports visā Baltijā ir ap 50% no IKP, tad pakalpojumu eksports Latvijā ir vien 19% no IKP, salīdzinot ar Lietuvas 27% un Igaunijas 31%. Mirošņikovs uzsver, ka šī plaisa būtiski palielinājusies pēdējo gadu laikā.

Ekonomists raksta, ka pakalpojumu eksports Baltijā pēdējos gados pārdzīvojis vairākus šokus, tomēr dažādas pārmaiņas bijušas jau arī ilgākā laika periodā — visām Baltijas valstīm kopīga gan tranzīta nozares norietēšana, gan dažādu moderno pakalpojumu attīstība, taču katra Baltijas valsts arī specializējusies kādā pakalpojumu jomā. Ierobežotais tūrisms pandēmijas laikā atspoguļojās mazākā transporta pakalpojumu un braucienu eksportā.

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā vēl vairāk sāka rukt tranzīta nozīme, norāda Mirošņikovs. Dzelzceļa transporta pakalpojumu eksports būtiski sarucis gan Latvijā, gan Lietuvā, bet Igaunijā tas bijis nedaudz stabilāks, tomēr kopumā visās Baltijas valstīs šī nozare noriet, veidojot vien mazu daļu no kopējā eksporta un tautsaimniecības. Tajā pašā laikā citu pakalpojumu un transporta veidu attīstība bijusi krietni pozitīvāka visās Baltijas valstīs.

Dzelzceļa transporta pakalpojumi nu jau ilgāku laiku nav bijuši starp nozīmīgākajiem Baltijas eksportā, tomēr citi transporta veidi veido lielu daļu no pakalpojumu eksporta, skaidro Mirošņikovs. Katra Baltijas valsts ir līderis citā transporta veidā — Lietuvai auto, Latvijai gaiss un Igaunijai jūra, kas daļēji izriet no ģeogrāfiskā novietojuma — Lietuva ir tuvāk Polijai un Centrāleiropai, Tallinu no Helsinkiem šķir vien 80 kilometri jūras, kamēr Latvija vidū ir centusies izveidot Baltijas gaisa transporta centru.

Salīdzinot veikumu šajos transporta veidos, Mirošņikova ieskatā ievērojams ir tas, cik daudz labāk Lietuvai ir veicies ar autotransportu nekā pārējai Baltijai ar visiem citiem transporta veidiem. Ekonomists norāda, ka Lietuvas «Willgrow» — septītais vērtīgākais Baltijas uzņēmums — ir holdinga uzņēmums vienam no lielākajiem transporta uzņēmumiem Eiropā «Girteka», un tā tas ir jau ilgāku laiku. Tomēr tik lielam uzņēmumam ir arī liela nepieciešamība pēc autovadītājiem — tādu Lietuvā 2022.gadā bija virs 80 000, no kuriem pārliecinoši lielākā daļa ir ārvalstnieki, lielākoties no postpadomju valstīm, bet ne tikai.

Lai gan Latvijas un Igaunijas autotransporta sniegums ekonomista vērtējumā arī nav peļams, tomēr ar Lietuvas šo pakalpojumu eksportu ir ļoti grūti salīdzināties — Lietuva ar autotransporta pakalpojumu eksportu vien jau ir visu Latvijas eksportēto pakalpojumu vērtībā. Lietuva robežojas ar Poliju un ir tuvāk Centrāleiropai, kur veic lielāko daļu pārvadājumu, kas tostarp nozīmējis arī nedaudz vieglāku auto atgriešanos reģistrācijas valstī.

Cita liela pakalpojumu grupa ir braucieni, lielākoties — tūrisma braucieni uz Baltijas valstīm, informē Mirošņikovs. Tūrisma nozari kopumā smagi skāra pandēmija, bet pēc tam atgūšanos ietekmēja Krievijas sāktais karš — beidzās Krievijas tūristu plūsma uz Baltijas valstīm, un kara tuvuma dēļ samazinājās Baltijas pievilcīgums tūristu acīs.

Neņemot vērā Krievijas tūristus, pārējās tūristu plūsmas ir atkopušās un sasniegušas pirmspandēmijas līmeni, atzīst Latvijas Bankas ekonomists. Viņš skaidro, ka ilgākā termiņā Igaunija atšķīrusies no pārējās Baltijas ar to, ka somi naskāk apmeklējuši Igauniju nekā kādas citas valsts tūristi Latviju un Lietuvu.

«Lai arī tūrisms nav tautsaimniecības stūrakmens, to noteikti var turpināt attīstīt, kam šobrīd palīdz transporta, galvenokārt gaisa, pakalpojumi. Tomēr jāņem vērā, ka gaisa transports nav zaļākais transporta veids — no ilgtspējas viedokļa būtiski ir attīstīt dzelzceļa savienojumus ar citām valstīm,» raksta Mirošņikovs.

Ekonomists norāda, ka Baltijas valstīs gaisa transporta pakalpojumu eksporta līderis ir Latvija (lielākie uzņēmumi «airBaltic» un «SmartLynx Airlines»), savukārt Igaunija ir vadošā jūras transporta pakalpojumu eksporta jomā. Latvijas pārākums pār pārējām Baltijas valstīm gaisa pakalpojumos nav tik liels kā Lietuvas līderība autotransporta gadījumā, skaidro Mirošņikovs.

Latvijas Bankas ekonomists ieskatā potenciāls gaisa transporta pakalpojumu izaugsmei Latvijā ir, tomēr jāņem vērā, ka gaisa transports galvenokārt ir pasažieru transports, un šāda orientēšanās uz pasažieru transportu diemžēl liedz sasniegt būtiski augstākus eksporta apjomus, jo kravu kustība pasaulē ir krietni lielāka nekā pasažieru.

Visās trīs Baltijas valstīs jūras transporta pakalpojumu eksports galvenokārt saistīts ar ostu darbību, tādēļ tam pēdējā laikā pārāk labi nav veicies. Mirošņikovs skaidro, ka Igauniju no pārējām Baltijas valstīm atšķir tas, ka Igaunijas uzņēmums «Tallink» (un meitasuzņēmums «Silja Line») darbojas arī pasažieru pārvadājumu jomā. To līdzīgi gaisa transportam būtiski ietekmēja pandēmija, pēc tam kaut nedaudz ir izdevies atgūties, tomēr, piemēram, Rīgā «Tallink» kuģi vairs neienāk. Lai arī Igaunijai ir pārsvars jūras transporta jomā, tas nav tik izteikts kā Lietuvas gadījumā autotransports, norāda Mirošņikovs.

Ekonomists vērš uzmanību, ka Igaunija ir Baltijas līderis informācijas, telekomunikāciju un datorpakalpojumu jomā (visā Baltijā gan no šiem pakalpojumiem lielākā pozīcija eksportā ir tieši datorpakalpojumiem), kā arī citu saimnieciskās darbības pakalpojumu jomā, kuri ietver diezgan plašu pakalpojumu klāstu, bet Baltijas valstis galvenokārt eksportē dažādus ar tirdzniecību saistītus pakalpojumus, reklāmas un dažādus profesionālos pakalpojumos, piemēram, juridiskos un grāmatvedības.

Šajos pakalpojumos visās trīs Baltijas valstīs pēdējos gados pieaugums bijis liels, tomēr Latvija arī šajos pakalpojumos būtiski iepalikusi no kaimiņiem — arī tur, kur agrāk bijām līdzīgi vai pat priekšā kaimiņiem, atzīst Mirošņikovs. Lai arī Latvijā ir pietiekami inovatīvi un jaudīgi uzņēmumi, piemēram, «Printful», «Evolution», «TestDevLab», tomēr mums to ir salīdzinoši mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā.

Ekonomists atzīst, ka Igaunijā liela ietekme bijusi «Skype», kas ļāvis Igaunijai sevi pozicionēt kā digitālu lielvalsti, piesaistot uzmanību un investīcijas citiem uzņēmumiem, kas pēc tam ļāva rasties vēl daudziem vienradžiem jeb uzņēmumiem, kuru vērtība investīciju piesaistes rezultātā pārsniedz vienu miljardu dolāru, piemēram, «Bolt», «Pipedrive» un citiem.

Mirošņikovs norāda, ka Igaunijas datu statistikas analīzi nedaudz apgrūtinājušas «Volkswagen» darbības — «Cariad» ir «Volkswagen» meitasuzņēmumi, kuri atbild par auto programmatūru, tikmēr tieši Igaunijā bāzētais uzņēmums pārvalda visu citu «Cariad» produktus un intelektuālo īpašumu. Tieši ar šo uzņēmumu bijušas saistītas lielas tiešo investīciju plūsmas, kuras ne vienmēr atbildušas reālai darbībai Igaunijā, tomēr jebkurā gadījumā Igaunija novērtēta kā laba vieta arī šāda liela uzņēmuma darbībām, kas veicinājis pakalpojumu eksportu.

Pandēmijas laikā īpaši strauji informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomā attīstījās, piemēram, «Bolt», tāpat attālinātā darba sniegtās iespējas ļāva dažādu valstu uzņēmumiem pārcelt vairāk funkciju uz citurieni — uz Igauniju un Baltiju kopumā, skaidro Mirošņikovs. Arī Lietuva IKT pakalpojumu jomā bijusi aktīvāka — tā krietni veiksmīgāk nekā Latvija un Igaunija piesaistīja Baltkrievijas uzņēmumus, jau sākot ar 2020.gada notikumiem Baltkrievijā.

Lielākā daļa uzņēmumu, kuri pārcēlās uz Eiropas Savienību (ES), to darīja Polijas virzienā, tomēr arī Baltijas valstis uzņēma salīdzinoši daudz uzņēmumu, un visvairāk — Lietuva. Mirošņikovs skaidro, ka gan Latvijā, gan Igaunijā bija krietni augstākas vīzu izmaksas, sarežģītāka pārcelšanās ārvalstu darbinieku ģimenes locekļiem. Lietuva, būdama pievilcīgāks galamērķis, piesaistīja vairāk nekā 200 dažādu uzņēmumu, starp tiem dažādi IKT uzņēmumi, arī diezgan populāri datorspēļu veidotāji.

Arī biznesa centru izveide Lietuvā un Igaunijā bijusi krietni plašāka, atzīst ekonomists. Lietuvā ir 97 biznesa pakalpojumu centri, Igaunijā — vairāk nekā 90, Latvijā — vien 54, kas atspoguļojas arī pakalpojumu eksportā. Ekonomists ieskatā, lai Latvijā veicinātu attīstību šajā sektorā un ekonomikā kopumā, jāuzlabo darbaspēka pieejamība — gan strādājot ar iekšējiem resursiem un rezervēm, uzlabojot izglītības kvalitāti, gan vienkāršojot darbaspēka piesaisti no citām valstīm un padarot Latviju pievilcīgāku kvalificētiem ārvalstniekiem.

Mirošņikovs vērš uzmanību, ka Lietuvai pēdējo gadu laikā izdevies krietns izrāviens vēl vienā pakalpojumu sfērā — finanšu pakalpojumos, un nu jau labu laiku Lietuva apsteigusi kādreizējo finanšu pakalpojumu eksporta līderi Latviju. Latvijas vadošā loma finanšu pakalpojumu eksportā savulaik galvenokārt bija saistīta ar nerezidentu apkalpošanu, kas piedzīvoja likumsakarīgas beigas, sākot ar 2017.-2018.gadu.

Lietuvā lielākais spēlētājs finanšu jomā patlaban ir «Revolut», kas visas Eiropas darbības pēc breksita veic no Lietuvas, tomēr netrūkst arī citu uzņēmumu šajā jomā, piemēram, «Danske Bank», «Nasdaq». Tie gan bieži ir dažādu pakalpojumu centri, kuri visi nebūt nav tikai finanšu pakalpojumi, bet tāpat sniedz būtisku devumu eksporta un tautsaimniecības izaugsmē.

Tomēr Mirošņikovs vērš uzmanību, ka Lietuvas gadījumā jāmin arī ēnas puses — Lietuva ilgstoši bijusi aktīva dažādu maksājumu un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju piesaistē. Tomēr ekinimists uzskata, ka šo pakalpojumu eksporta izrāvienu varētu bremzēt pēdējā laikā pastiprinātās naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas prasības, tāpat Lietuvai ir starptautiski ieteikumi turpināt centienus novērst riskus, kas saistīti ar liela apjoma pārrobežu finanšu plūsmām, stiprinot regulējumu un nerezidentu pārrobežu maksājumu uzraudzību.

Rezumējot, Mirošņikovs secina — lai arī pēdējo piecu gadu laikā Latvijas pakalpojumu eksports ir audzis vienlīdz strauji kā ES kopumā, tomēr, salīdzinot ar Baltijas kaimiņiem, atpalicība ir ievērojami palielinājusies. Lietuvā attīstību sekmējis autotransports un strauji audzis finanšu pakalpojumu eksports, tikmēr Igaunijai labāk sekmējies dažādos modernajos pakalpojumos, kā IKT un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi.

Savukārt Latvija vairāk orientējusies uz pasažieru pārvadājumiem ar gaisa transportu, kur, salīdzinot ar kravu pārvadājumiem, potenciālais pārvadājumu apjoms ir mazāks, nerunājot par lidošanas ilgtspējas aspektu. Tāpat Mirošņikovs atzīst, ka kaimiņiem ir krietni vairāk veiksmīgu jaunuzņēmumu — lai arī Latvijā dažādu modernāku pakalpojumu eksports ir audzis, tomēr tas noticis krietni lēnāk nekā kaimiņvalstīs.