Lauksaimnieki: Vasarāju sējas darbi Latvijas reģionos rit atšķirīgā tempā

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Latraps» Lauksaimniecības daļas vadītājs un valdes loceklis Ģirts Ozols aģentūrai LETA sacīja, ka sējas darbu apstākļi reģionos atšķiras, bet tie virzās secīgi pēc sniega nokušanas grafika, sākot ar Kurzemi un Zemgali, tad Sēliju, Latgali un Vidzemi.

Viņš skaidroja, ka tiklīdz augsne ir gatava, lauksaimnieki var sēt zirņus un citus kultūraugus, tomēr joprojām ir sējplatības, kur tehnikai vēl nav iespējams uzbraukt uz lauka.

Ozols informēja, ka vasarāju sēja šogad sākās pirms Lieldienām un darbi norit salīdzinoši raiti. Kā ierasts, pirmos sēj tauriņziežus — zirņus un pupas. Vietās, kurās bija cietuši ziemas kvieši, tos pārsēj ar vasaras kviešiem. Šonedēļ sākās arī linu sēja, un paredzams, ka līdz aprīļa beigām lielākā daļa vasarāju, izņemot kukurūzu, būs sasēti.

Viņš uzsvēra, ka izaicinājumi ir klātesoši un paredzams, ka sezonas laikā lauksaimnieki saskarsies ar vēl vairākiem apgrūtinājumiem. Kā katru gadu, pupu un zirņu laukus apdraud zosu migrācija, un lauksaimniekiem nākas izmantot dažādus putnu atbaidīšanas rīkus.

Tāpat pavasarī vēl nav bijuši būtiski nokrišņi, un, ja tuvākajā laikā nesāks līt, tas var atstāt ietekmi uz sējumu attīstību, teica Ozols.

Taču pats būtiskākais izaicinājums lauksaimniekiem ir ģeopolitisku iemeslu izraisītais resursu sadārdzinājums — ļoti pieaugusi ir ne tikai degvielas, bet arī minerālmēslojuma cena. Daudzas saimniecības resursus plāno savlaicīgi, tādēļ liela daļa izejmateriālu pirmo darbu veikšanai tika sagādāta vēl pirms cenu kāpuma, akcentēja Ozols.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas konsultants Andris Skudra aģentūrai LETA sacīja, ka Kurzemē un Zemgalē sēja sākās marta pēdējās dienās un aprīļa sākumā, un tiek sētas pupas, zirņi un auzas.

Intensīvākie sējas darbi notiek Vidzemē un Latgalē, kur zeme ir mitrāka un nebija iespējams tik ātri tikt uz laukiem. Savukārt patlaban augsne žūst un mitruma līmenis ir optimāls, kā arī augiem jau attīstās sakņu sistēma, teica Skudra.

Augkopības konsultants pauda, ka augu papildmēslošana vēl turpinās gan Vidzemē, gan Latgalē, bet Zemgalē tā ir noslēgusies.

Viņš sacīja, ka drīz sāksies arī augu kopšanas un aizsardzības pasākumi. Gan Kurzemē, gan Zemgalē rapsī parādās stublāju smecernieks, tādēļ nepieciešami papildu aizsardzības pasākumi. Savukārt Latgalē kaitēkļa aktivitāte ir mazāka vēsāku laika apstākļu dēļ.

Runājot par dzīvnieku nodarītajiem postījumiem, Skudra uzsvēra, ka lauksaimniekiem ir jāpieskata pupu un zirņu iesētās platības, jo tos var apdraudēt zosu uzlidojumi. Tāpat novērots, ka mežacūkas vietām bojā pupu sējumus.

Savukārt dīzeļdegvielas cenas pieaugums par aptuveni 40 centiem litrā lauksaimniekiem radīja būtisku finansiālu ietekmi, kādēļ lauksaimnieki cenšas pēc iespējas ekonomiskāk to izmantot, piemēram, samazinot pārbraucienu biežumu, informēja augkopības konsultants.

Vienlaikus pieaugusi cena arī minerālmēslojumam, teica Skudra, minot, ka, piemēram, slāpekļa mēslojums februārī maksāja apmēram 360 eiro, bet tagad tā cena ir apmēram 500 eiro.

Skudra rezumēja, ka lauksaimnieki šajā sezonā cenšas vairāk sēt kultūras, kas mazāk prasa slāpekļa mēslojumu, piemēram, pupas un zirņus.