Latvijas Veterinārārstu biedrība neatbalsta visu kaķu obligātu apzīmēšanu ar mikroshēmu

Veterinārārstu biedrībā norāda, ka tā neatbalsta virzītos grozījumus Veterinārmedicīnas likumā, kas paredz Latvijā ieviest visu kaķu obligātu apzīmēšanu ar mikroshēmu un reģistrāciju, jo primāri ir jāatrisina jau zināmie trūkumi, kas ir saistīti ar suņu apzīmēšanu un reģistrāciju, kā arī ir jāuzlabo suņu reģistrācijas kontrole.

Biedrībā arī uzsver, ka klaiņojoši suņi rada būtiski lielākus riskus nekā klaiņojoši kaķi.

Tostarp Latvijas Veterinārārstu biedrībā min, ja iekštelpās mītošs kaķis būs izbēdzis, šī dzīvnieka noķeršana, apzīmēšana ar mikroshēmu un reģistrēšana neradīs slogu nodokļu maksātājiem, jo šīs darbības tiks veiktas par dzīvnieka īpašnieka līdzekļiem. Tāpat obligātā vispārējā apzīmēšana ar mikroshēmu nerisinās noklīdušu kaķu problēmu lauku teritorijās, kur tie nereti cieš no plēsējiem, piemēram, lapsām.

Biedrībā arī uzsver, ka viens no dzīvnieku reģistrācijas galvenajiem uzdevumiem ir palīdzēt pazudušajam dzīvniekam atgriezties pie saimnieka.

Pēc biedrībā paustā, apzīmēšana ar mikroshēmu un reģistrācija ir atbalstāma tiem kaķiem, kuri tiek laisti uz ielas, ceļo, piedalās izstādēs un citos publiskos pasākumos, kuru laikā palielinās risks dzīvniekam pazust. Tādā gadījumā reģistrēta mikročipa esamība ļautu dzīvniekam ātrāk nokļūt mājās pie saimnieka.

Tāpat Latvijas Veterinārārstu biedrībā norāda, ka dzīvnieka identificēšana ir svarīga, pavairojot un piedāvājot iegādāties kaķi. Šādu kārtību paredz arī pašlaik izstrādātais Eiropas Komisijas regulas projekts, kuru plānots apstiprināt līdz 2025.gadam. Ar mikroshēmu apzīmētiem un reģistrētiem būs jābūt kaķiem, kurus pavairos un piedāvās tirdzniecībā. Tas nozīmētu arī aizliegumu izvietot kaķu pārdošanas sludinājumus, ja kaķis nebūs reģistrēts Lauksaimniecības datu centra reģistrā ar savu unikālo mikroshēmu.

“Lai gan risks kaķu veselībai mikročipēšanas laikā ir samazināts līdz minimumam, jo šo medicīnisko procedūru ir tiesīgi veikt tikai veterinārārsti, tomēr stress un sāpes, kurām bezjēdzīgi tiks pakļauti istabas un lauku māju kaķi, nav pamatots,” uzsver biedrības priekšsēdētājs Ilmārs Dūrītis.

Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Veterinārmedicīnas likumā, kas paredz, ka turpmāk būs jāapzīmē ar mikroshēmu un jāreģistrē ne tikai suņi, bet arī kaķi un seski.

Plānots, ka kaķus un mājas (istabas) seskus, kas dzimuši līdz šā gada 30.jūnijam būs jāapzīmē ar mikroshēmu un jāreģistrē Lauksaimniecības datu centra mājas jeb istabas dzīvnieku reģistra datubāzē līdz 2027.gada 30.jūnijam. 

Patlaban likums nosaka, ka tikai sunim līdz četru mēnešu vecumam ir jābūt apzīmētam ar mikroshēmu.

Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā ir saistīti ar grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā. Plānots, ka abi likumi stāsies spēkā vienlaikus.

Grozījumu Dzīvnieku aizsardzības likumā mērķis ir uzlabot dzīvnieku labturības līmeni to turēšanā, pavairošanā un atsavināšanā, panākt dzīvnieku izsekojamību, vienlaikus aizsargājot potenciālos dzīvnieku pircējus un valstī mazinot ēnu ekonomiku dzīvnieku tirdzniecības jomā, kā arī uzlabot administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanu.

Iepriekš Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) priekšlikumu, kas nosaka, ka mājas jeb istabas dzīvnieka īpašniekam vai turētājam būs pienākums reģistrēt dzīvnieka pavairošanas faktu. Pavairotājam būs jāizdara atzīme mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka grozījumos noteikti papildu pienākumi dzīvnieka īpašniekam mājas dzīvnieku aizsardzībai, nosakot, ka mājas (istabas) dzīvnieku drīkst pavairot, nekaitējot dzīvnieka veselībai, atbilstoši tā etoloģijai un tādā vecumā, kad tas ir sasniedzis vaislas dzimumgatavību, kā arī pavairošanai nedrīkst izmantot slimus mājas (istabas) dzīvniekus, dzīvniekus ar iedzimtām patoloģijām un fizioloģiski un ģenētiski nesaderīgus dzīvniekus.

Vienlaikus sieviešu kārtas sunim, kaķim un mājas (istabas) seskam gada laikā nedrīkst būt vairāk kā viens mazuļu metiens. Savukārt dzīvnieka īpašniekam vai turētājam jānodrošina, lai mājas (istabas) dzīvnieks ar radīto smaku, riešanu vai gaudošanu netraucētu attiecīgās mājas vai apkārtnes iedzīvotājus.

Iecerēts, ka Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) būs jākontrolē un jāuzrauga vietas, kur tiek pavairoti dzīvnieki.

Latvijas Veterinārārstu biedrība ir brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas apvieno veterinārmedicīnas izglītību ieguvušus veterinārārstus un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes studentus.