Latvijas vēstnieks NATO: Krievijas mērķis ir graut Rietumu atbalstu Ukrainai

Vēstnieka ieskatā, Krievijas diktators Vladimirs Putins, šķiet, ir gatavs turpināt karu Ukrainā tik ilgi, cik uzskatīs par nepieciešamu, un patlaban nekas neliecina par gatavību nopietnam miera procesam. Riekstiņš uzsvēra, ka Krievijas mērķis ir graut Rietumu vienotību un mazināt atbalstu Ukrainai, radot nestabilitāti demokrātiskajās valstīs.

Riekstiņš novērtēja, ka Maskava nav sasniegusi savus sākotnējos mērķus Ukrainā. Vēstnieks sacīja, ka trīs dienu kara vietā Krievija ir iestigusi vairāk nekā trīs gadus. Viņaprāt, Krievija saprot — kamēr Rietumu atbalsts Ukrainai turpinās, tā nevar panākt savus mērķus.

Latvijas vēstnieks NATO piebilda, ka Krievijas uzbrukumi iedzīvotājiem un infrastruktūrai ir «izmisuma solis», jo ar tādām metodēm nevar gūt militārus panākumus. Pēc Riekstiņa paustā, Krievijas ekonomika saskaras ar aizvien lielākām problēmām un kļuvusi atkarīga no militārajiem pasūtījumiem un naftas tirdzniecības, kā arī no Ķīnas. Riekstiņš secināja, ka tāds pavērsiens nebija Kremļa plānos.

Viņš skaidroja, ka Krievija zaudē ietekmi reģionos, kuros agrāk bijusi nozīmīgs spēlētājs — Sīrijā, Azerbaidžānā, Armēnijā, Moldovā un Centrālāzijā. Riekstiņš norādīja, ka Krievijas stratēģija ir panākt Rietumu atbalsta mazināšanos Ukrainai, tostarp ar provokācijām, kas veicina sabiedrības nogurumu un politiskās svārstības Eiropas valstīs.

«Mērķis ir, lai cilvēki sāktu uzdot jautājumus — vai tiešām vajag atbalstīt Ukrainu tik lielā mērā, vai pašiem ieročus nevajag vairāk,» sacīja Riekstiņš.

Vēstnieks atgādināja, ka vēl pirms kara sākuma Putins aicināja Krievijas diplomātus «turpināt darbu pie Rietumu nedrošības radīšanas, cik ilgi vien iespējams». Latvijas vēstnieks NATO secināja, ka tas ir Putina uzstādījums — radīt nestabilitāti Rietumu partneru vidū, jo politiskā nestabilitāte novērš uzmanību no Ukrainas.

Riekstiņš uzsvēra, ka patlaban nav pamata runāt par uzticēšanos Krievijas vadībai, kura gadiem pārkāpusi starptautiskās tiesības un savas saistības. Viņaprāt, kamēr Krievija nebūs gatava ar darbiem atgriezties uz normalitātes takas, nav iespējams normāls dialogs un sadarbība.

Vienlaikus viņš atzina, ka Krievijas atgriešanās starptautiskajā apritē nākotnē nav pilnībā izslēgta, taču tas būtu iespējams tikai pēc agresijas izbeigšanas uz nosacījumiem, kas pieņemami Ukrainai. Vēstnieks akcentēja, ka «agresoru nevar apbalvot,» piebilstot, ka Krievijai nāksies kompensēt Ukrainai nodarītos zaudējumus un politiski nožēlot nodarījumus.

«Pašlaik nekas neliecina, ka Putins ir gatavs nopietnam miera procesam,» sacīja vēstnieks, atsaucoties uz Putina runu Sanktpēterburgā kara sākumā, kurā Krievijas prezidents prātojis par Pētera I 21 gadu ilgo karu par Narvu. Riekstiņš teica, ka viņam bija skaidrs — «ja Putinam būs vajadzīgs 21 gads Ukrainā, Putins tam ir gatavs».

Pēc Latvijas vēstnieka NATO teiktā, divi faktori varētu piespiest Krieviju pie sarunu galda — militāra neveiksme un ekonomiska nespēja turpināt karu. Viņa ieskatā, citādi pārliecināt vai ieinteresēt Putinu ar saimnieciskās sadarbības projektiem nevar, jo viņš vadās pēc pilnīgi citām kategorijām.

«Tikai skaidra apzināšanās, ka katra nākamā diena nes aizvien lielākus zaudējumus pašai Krievijai, var viņu piespiest sākt kādu izlīguma procesu. Taču, godīgi sakot, man šķiet, ka viņam vispār nav vēlmes ne par ko vienoties ar Ukrainu,» teica Riekstiņš.