Latvijas un Ukrainas prezidenti vienojas par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām

Tikšanās laikā Rinkēvičs ar Zelenski pārrunāja drošības situāciju Ukrainā, gatavošanos NATO samitam Vašingtonā, sarunu par Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) uzsākšanu, Latvijas iesaisti Ukrainas miera iniciatīvā, kā arī ar ES sankciju politiku saistītus jautājumus.

Latvijas un Ukrainas vienošanās tekstā norādīts, ka abas valstis nosoda Krievijas nepamatoto, nelikumīgo un neizprovocēto iebrukumu Ukrainā, un ka Krievijas pilna mēroga agresijas karš pret Ukrainu ir brutāls starptautisko tiesību un ANO Statūtu pārkāpums.

Dalībnieku mērķis ir Krievijas agresijas pret Ukrainu apturēšana, agresora bruņoto spēku tūlītēja un beznosacījumu izvešana no visas Ukrainas valsts teritorijas tās 1991.gada starptautiski atzītajās robežās, ieskaitot teritoriālos jūras ūdeņus, Ukrainas teritoriālās integritātes un suverenitātes pilnīga atjaunošana tās starptautiski atzītajās robežās, kā arī visaptverošs, taisnīgs un ilglaicīgs miers.

Latvija apņemas turpināt sniegt Ukrainai visaptverošu un ilglaicīgu militāru un nemilitāru atbalstu, tai skaitā politiskās, militārās, rekonstrukcijas, ekonomiskās, finanšu un humānās palīdzības jomās. Valstis padziļinās sadarbību, lai palīdzētu Ukrainai pēc iespējas drīzāk uzvarēt Krievija realizētajā agresijas karā, novērstu notiekošās agresijas būtisku saasināšanos, turpmākos uzbrukumus un aizstāvētos pret turpmākiem uzbrukumiem.

Vienošanās tekstā Latvija apliecina nodomu nodrošināt ilglaicīgu militāro atbalstu Ukrainas bruņotajiem un drošības spēkiem, pamatojoties uz Ukrainas izteiktajām tūlītējām un nākotnes vajadzībām saskaņā ar, bet ne tikai Bruņoto spēku nākotnes attīstības stratēģiju un Latvijas iespējām.

Valstis veicinās sadarbību, kas vērsta uz modernu, ar NATO savietojamu un ilgtspējīgu Ukrainas bruņoto un drošības spēku izveidi, lai sekmētu Ukrainas aizsardzības un noturības spējas, kā arī spējas pilnībā atjaunot Ukrainas teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās.

Latvija atbilstoši savām nacionālajām likumdošanas un konstitucionālajām prasībām un savu iespēju robežās nodrošinās Ukrainai savlaicīgu drošības palīdzību, modernu militāro tehniku un ieročus visās jomās, ņemot vērā Ukrainas vajadzības nākotnes aizsardzības spēku ietvaros, kā arī cita veida visaptverošu ekonomisku atbalstu.

Latvija un Ukraina centīsies panākt, lai Ukrainas militārās spējas būtu tādā līmenī, ka pret Latviju vērstas ārējās militārās agresijas gadījumā Ukraina spētu sniegt efektīvu militāro atbalstu Latvijai.

Latvijas turpmākais sniegtais atbalsts sasauksies ar Ukrainas izteiktajām vajadzībām un tiks nodrošināts, izvērtējot Latvijas iespējas un kapacitāti, kā arī ievērojot savietojamību ar līdzšinējo Ukrainai sniegto militāro atbalstu. Latvijas mērķis ir 2024., 2025. un 2026.gadā nodrošināt nepieciešamo militāro atbalstu Ukrainai 0,25% apmērā no iekšzemes kopprodukta ik gadu, tai skaitā militāro apmācību un ekipējuma un bruņojuma piegādes sauszemes, gaisa, jūras spēku un kiberbruņojuma, un elektromagnētiskās aizsardzības jomā, ņemot vērā pieejamās spējas un resursus.

2024.gadā Latvija sniegs Ukrainai militāro atbalstu aptuveni 112 miljonu eiro apmērā. Latvija turpinās atbalstīt Ukrainu, saglabājot līdzšinējo dinamisko līmeni, tik ilgi, cik tas nepieciešams. Latvija turpinās dalību Ramšteinas Ukrainas aizsardzības kontakta grupā (UACG), lai sniegtu ar sabiedrotajiem koordinētu militāro atbalstu Ukrainai, tai skaitā potenciālas nākotnes munīcijas ziedojumus.

Latvija kopā ar Lielbritāniju ir uzņēmusies vadību Dronu koalīcijā ar mērķi 2024.gadā un turpmāk nodrošināt Ukrainai miljonu dronu. Tāpat Latvija UACG turpinās sniegt ieguldījumu Igaunijas vadītajā Informācijas tehnoloģiju koalīcijā un Lietuvas vadītajā Atmīnēšanas koalīcijā, nodrošinot iekārtas un apmācību.

Latvija apņemas turpināt sniegt finansiālu ieguldījumu NATO Visaptverošajā atbalsta pakotnē (CAP) Ukrainai, kas Viļņas samitā tika pārveidota par daudzgadu mehānismu NATO un Ukrainas spēku savietojamības stiprināšanai un Ukrainas aizsardzības sektora atjaunošanai. Latvijas kopējās iemaksas NATO CAP sasniedz 3,3 miljonu eiro, 2024. un 2025.gadā plānotas ikgadējas NATO CAP iemaksas ir 2 miljonu eiro apmērā.

Kad apstākļi to ļaus, Latvija apņemas atbalstīt NATO sabiedroto kopējo lēmumu par Ukrainas uzaicināšanu dalībai aliansē. Latvija uzsver, ka Ukrainai ir visas tiesības ieņemt vietu eiroatlantiskajā kopienā, un aktīvi darbojas, lai atbalstītu Ukrainu virzībā uz pilntiesīgu dalību NATO. Latvija turpinās sekmēt ES solidāra militārā atbalsta sniegšanu Ukrainas bruņotajiem un drošības spēkiem.

Tāpat Latvija turpinās un vajadzības gadījumā paplašinās savu atbalstu Ukrainas drošības un bruņoto spēku personāla kapacitātes stiprināšanai, it īpaši, bet ne tikai, gan divpusēji, gan sadarbībā ar sabiedrotajiem, tostarp ES Militārās palīdzības misijas ietvaros un divpusēji.

Latvija tiecas nodrošināt individuālu un kolektīvu apmācību Ukrainas drošības un bruņotajiem spēkiem, tostarp instruktoru individuālu un kolektīvu apmācību. Apmācības arī veicinās labāku savietojamību ar eiroatlantiskajiem partneriem. Apmācības tiks nodrošinātas ciešā sadarbībā ar partneriem ES un NATO un ievērojot saistošos nacionālos, ES un starptautiskos tiesību aktus.

Latvija pēc pieprasījuma apsvērtu iespējas nodrošināt apmācību sesijas tiesību aizsargājošām iestādēm, piemēram, Ukrainas Zemessardzei, Valsts policijai un Valsts robežsardzes dienestam, kā arī sniegt materiālo atbalstu tiesību sargājošām iestādēm.

Dalībnieki ar attiecīgo Aizsardzības ministriju starpniecību sadarbosies arī profesionālās militārās izglītības attīstībā, iekļaujot turpmāko spēku plānošanu, dzimuma perspektīvas un «Sieviešu, miera un drošības» (WPS) darba kārtību militārajās operācijās un iestādēs, NATO koncepcijās un darbības procedūras, kā arī vadībā un kontrolē.

Latvija izskatīs iespējas iedrošināt un sekmēt aizsardzības industrijas iesaisti un ieguldījumu Ukrainas aizsardzības industrijas pamatu attīstībai, tai skaitā caur investīciju iniciatīvam, tuvākām aizsardzības industriju partnerībām un sadarbībām, tostarp vērstām uz savstarpēju komerciālu izdevīgumu un koordināciju.

Latvija kopīgi ar Ukrainu strādās pie tā, lai stiprinātu centienus mazināt esošos šķēršļus sadarbībai, mudinātu savu aizsardzības nozari investēt, ņemot vērā vispārējo drošības situāciju un nozares noteiktās intereses, tostarp izvērtējot iespējas atbalstīt ražošanas lokalizāciju Ukrainā, kā arī izpētot kopīgas ražošanas iespējas.

Ukraina apņemas stiprināt nacionālo aizsardzības industriju un ražošanas kapacitāti. Latvija atbalstīs tādu lēmumu virzīšanu, kas nodrošinātu ES aizsardzības rūpniecības stiprināšanu un ražošanas jaudu palielināšanu, lai atbalstītu Ukrainas aizsardzības rūpniecību ar prioritāras nozīmes militārajiem materiāliem.

Latvija un Ukraina uzsver bezpilota lidaparātu izmantošanas pieaugošo nozīmi Ukrainas spēju un militāro panākumu stiprināšanā. Valstis apņemas veidot ilgtermiņa sadarbību šajā jomā, aktivizējot un piesaistot dalībnieku dibinātajai bezpilota lidaparātu koalīcijai arī citus starptautiskos partnerus Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupā. Latvija apņemas veidot bezpilota lidaparātu apmācību centru un poligonu, sniegt finansiālu un materiālu ieguldījumu koalīcijas izvirzīto mērķu sasniegšanā, kā arī koordinēt atbalstu Ukrainas sabiedroto vidū.

Latvija turpinās Ukrainas karavīru rehabilitāciju un ārstniecību Latvijas medicīnas un rehabilitācijas iestādēs, kā arī stiprinās Ukrainas rehabilitācijas nozari, īstenojot attiecīgus sadarbības projektus. Valstis tieksies koordinēt savus centienus starptautiskās sadarbības stiprināšanā kuģošanas drošības jomā saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvenciju un citiem starptautiskiem juridiskiem instrumentiem. Latvija un Ukraina izstrādās iespējas attīstīt Ukrainas jūras spēku spējas.

Latvija turpinās veikt iemaksas starptautisko organizāciju un finanšu institūciju fondos un programmās, lai nodrošinātu Ukrainas budžeta finansēšanu un Ukrainas makrofinansiālo stabilitāti, stiprinātu Ukrainas monetāro noturību, veicinātu reformu īstenošanu un tiesiskumu, atbalstītu aktīvu pilsonisko sabiedrību. Latvija iespēju robežās turpinās iemaksas Gaisa Satiksmes Vadības solidaritātes fondā Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja apkopes un saistītā atbalsta personāla izmaksu segšanai Ukrainā.

Latvija iespēju robežās sniegs ieguldījumu humānās atmīnēšanas pasākumu īstenošanai, lai palielinātu droši kultivējamo Ukrainas lauksaimniecības zemju platības, tai skaitā veicinot starptautisko organizāciju un nevalstisko organizāciju humānās atmīnēšanas mērķu īstenošanu.

Latvija turpinās atbalstu Ukrainas valsts pārvaldes un sabiedrības noturības pret hibrīdo apdraudējumu stiprināšanai, kā arī Ukrainas spēju uzlabošanai, lai cīnītos pret Krievijas veiktajām un jebkādām citām informācijas manipulācijām un ļaunprātīgu propagandu, tostarp atbalstot noturību pret dezinformāciju, kas ietekmē nacionālo drošību, caur medijpratības un plurālistiskas, neatkarīgas mediju vides veidošanu.

Valstis veicinās Ukrainas spēju stiprināšanu dezinformācijas apkarošanai un stratēģiskās komunikācijas veicināšanai, veicot kopīgus pasākumus, apmainoties ar informāciju un paraugpraksi, rosinot ekspertu izglītības un mācību programmas, tostarp īstenojot sadarbību Latvijā bāzētajā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrā.

Latvija savu spēju robežās sekmēs Ukrainas kritiskās infrastruktūras aizsargāšanas spēju attīstību, strādājot ar Ukrainas ekspertiem pie normatīvā regulējuma uzlabojumiem un arī ar militāriem līdzekļiem, par prioritāti izvirzot mūsdienīgas pretgaisa aizsardzības sistēmas un elektroniskās karadarbības spējas.

Latvija un Ukraina padziļinās sadarbību izlūkošanas un drošības jomās saskaņā ar regulējumu, kas balstīts uz divpusējiem līgumiem, neskarot savas nacionālās intereses un ievērojot katras valsts tiesību aktus, lai novērstu, atklātu, atturētu un apkarotu Krievijas vai citas naidīgas valsts un nevalstisku subjektu, un jebkādas citas graujošas darbības, nodrošinot Ukrainu un Latviju pret šādām pretlikumīgām darbībām.

Latvija un Ukraina atzīst sankciju nozīmību, ierobežojot Krievijas un citu agresorvalstu piekļuvi finansējumam, precēm, tehnoloģijām un pakalpojumiem, ko tās izmanto savā agresijā, ņemot vērā Krievijas ieņēmumu plūsmas, un lai atturētu turpmākos uzbrukumus. Valstis turpinās strādāt, lai nodrošinātu, ka Krievijas izmaksas saistībā ar tās agresiju turpina pieaugt, tostarp ar sankciju un eksporta kontroles palīdzību.

Valstis turpinās stiprināt pret agresoru ieviestās sankcijas un sekmēs sankciju apiešanas mēģinājumu izskaušanu, kā arī nostiprinās savu iekšējo noturību pret nelikumīgām finansēm, kas saistītas ar Krieviju un tās eliti. Kamēr vien turpināsies Krievijas agresija pret Ukrainu, Latvija nezaudēs apņēmību īstenot stingras ES sankcijas pret attiecīgām Krievijas ekonomikas nozarēm un personām, kuras atbalsta vai gūst peļņu no kara, vai arī palīdz sankciju apiešanā trešās valstīs.

Ukraina un Latvija atkārtoti apstiprina savu apņemšanos saukt Krieviju pie atbildības par zaudējumu vai kaitējuma nodarīšanu privātpersonām un organizācijām, kā arī Ukrainas valstij Krievijas starptautiski nelikumīgo darbību rezultātā Ukrainā vai pret Ukrainu, tostarp par agresiju, pārkāpjot ANO Statūtus.

Valstis atkārtoti apstiprina, ka par kara noziegumiem un citām zvērībām nedrīkst pieļaut nesodāmību un ka Krievijai ir jāuzņemas juridiskā atbildība, tostarp atlīdzinot jebkādus bojājumus, zaudējumus vai ievainojumus, ko izraisījušas minētās darbības, kas palīdzēs atturēt arī nākotnes uzbrukumus un atbalstīs Ukrainas atlabšanu.

Valstis uzsver savu stingro apņemšanos saukt pie atbildības tos, kas ir atbildīgi par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci, genocīdu un citiem smagiem noziegumiem, kas pastrādāti saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. Latvija un Ukraina atzinīgi vērtē Starptautiskās krimināltiesas izdotos apcietināšanas orderus un uzskata to par sākumu procesiem atbildības nodrošināšanai un Krievijas militāro un politisko līderu saukšanai pie atbildības par noziegumiem un zvērībām, ko tās pavēl izdarīt, dod iespēju izdarīt un izdara Ukrainā vai pret to.

Latvija turpinās atbalstīt Ukrainas lomas stiprināšanu starptautisko tiesību jautājumos, tostarp sniedzot tiesisku atbalstu Ukrainai — stiprinot starptautisko sankciju sistēmu, atbalstot Ukrainas Ģenerālprokuratūras biroja darbu, sniedzot ieguldījumu Starptautiskās krimināltiesas darbā, lai izmeklētu un sauktu pie atbildības Krievijas politiskās un militārās amatpersonas par vissmagākajiem starptautiskajiem noziegumiem Ukrainā.

Abas valstis apņēmušās veicināt risinājumu, lai izstrādātu Krievijas agresijas radīto zaudējumu, kaitējuma vai traumu kompensācijas mehānismu. Latvija un Ukraina uzsver, ka Krievijai ir jānes finansiāla atbildība par Ukrainai, tās tautai un organizācijām nodarītajiem zaudējumiem. Latvija uzteic Ukrainas centienus nodrošināt visaptverošu tiesisko aizsardzību visiem upuriem Ukrainā, kuri cietuši Krievijas agresijas karā pret Ukrainu. Valstis strādās, lai panāktu, ka Krievijas valsts aktīvi, tostarp tie, kas atrodas Latvijas jurisdikcijā, paliek iesaldēti un imobilizēti, līdz Krievija ir kompensējusi zaudējumus Ukrainai un tās tautai.

Ukraina un Latvija atzinīgi vērtē ES lēmumu par Krievijas Centrālās bankas aktīvu privāto vērtspapīru depozitāriju rīcībā esošu ārkārtas ieņēmumu izmantošanu Ukrainas atbalstam. Ukraina un Latvija kopā ar G7 un citām valstīm turpinās prioritāri strādāt kompensācijas mehānisma izveidei, lai nodrošinātu kompensāciju par Krievijas agresijas nodarītajiem zaudējumiem, kaitējumu vai traumām, kā to paredz Krievijas agresijas pret Ukrainu izraisīto zaudējumu reģistra statūti, kas pieņemti ar Eiropas Padomes Ministru komitejas rezolūciju.

Latvija un Ukraina izskatīs atbilstīgus kompensācijas mehānisma finansēšanas risinājumus, lai nodrošinātu ātru un pienācīgu kompensāciju agresijas upuriem. Valstis veicinās darbu, lai sauktu pie atbildības vainīgos, kas pastrādājuši cilvēktiesību pārkāpumus un kara noziegumus pret Ukrainas bērniem.

Latvija uzteic Ukrainas apņēmību sekmēt to Ukrainas bērnu atgriešanu, kurus Krievija nelikumīgi deportējusi vai piespiedu kārtā pārvietojusi no Ukrainas pagaidu okupētajām teritorijām. Latvija apņemas turpināt dalību Ukrainas un Kanādas vadītajā Starptautiskajā valstu koalīcijā Ukrainas bērnu atgriešanai, kas uzsāka darbu 2.februārī, kā arī veicināt šīs koalīcijas pamatdokumentā nosprausto mērķu sasniegšanu.

Vienošanās tekstā norādīts, ja nākotnē notiks Krievijas bruņots uzbrukums Ukrainai, pēc jebkuras valsts lūguma Latvija un Ukraina 24 stundu laikā apspriedīsies divpusēji vai caur citiem abpusēji pieņemamiem kanāliem, lai noteiktu atbilstošus turpmākos pasākumus.

Krievijas uzbrukuma gadījumā, Ukrainai īstenojot savas pašaizsardzības tiesības, kas noteiktas ANO Statūtos, Latvija, rīkodamās saskaņā ar Satversmi un citiem nacionālajiem tiesību aktiem, kā arī ievērodama savas starptautiskās saistības, tostarp tās, kuras izriet no dalības ES, vajadzības gadījumā, atbilstoši Ukrainas izteiktajām vajadzībām un Latvijas spējām, nodrošinās Ukrainai ātru un ilgstošu drošības palīdzību, modernu militāro aprīkojumu, ekonomisko atbalstu, īstenos ekonomisku un citu spiedienu uz Krieviju.

Vienošanās noslēgta uz desmit gadiem. Ukrainai un Latvijai ir iespēja kopīgi vienoties par tās pagarināšanu rakstiski ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms vienošanās termiņa beigām.