Latvijas studentu skaits līdz 2050.gadam varētu samazināties par ceturtdaļu

Latvijas augstskolās šogad studē 63 500 Latvijas studējošo, no kuriem 62% ir jaunāki par 26 gadiem, aplēsusi IZM. Līdztekus pieaug 30 līdz 50 gadus vecu studentu īpatsvars, pārsvarā maģistra un doktora studiju līmenī.

«Tiem cilvēkiem, kuri pabeidz vidusskolu, augstākā izglītība ir galvenā izvēle, ko viņi tālāk dzīvē dara,» augsta līmeņa ekspertu forumā «Augstākā izglītība Latvijas ilgtspējai» sacīja IZM valsts sekretāra vietnieks Jānis Paiders.

60% no vidusskolu beidzējiem Latvijas augstskolās iestājās nākamajā rudenī pēc absolvēšanas, tikmēr ģimnāzijas absolventu vidū šis īpatsvars sasniedz 80%. Vienlaikus, kā norādīja Paiders, «diezgan lielam skaitam» vidusskolēnu tālākās saites ar augstāko izglītību ir ļoti nelielas — augstskolās iestājas trešdaļa vai pat mazāk absolventu.

Mazāka studējošo skaita dēļ lielāks uzsvars būs jāliek uz augstākās izglītības atdevi un rezultātu indivīdu līmenī, sacīja Paiders. Latvijas studentu kritumu arī varētu kompensēt ar ārvalstu studējošo pieaugumu un jaunām izglītības formām augstākajā izglītībā, piemēram, pārkvalificēšanos un mūžizglītību.

Pēc IZM pārstāvja sacītā, valsts politikas mērķis ir virzīt augstāko izglītību uz tām jomām, kurās novērojams darbaspēka deficīts un kuras ir nozīmīgas valsts attīstībai.

Atbilstoši Ekonomikas ministrijas (EM) prognozēm tuvākajā nākotnē ar lielāko darbaspēka trūkumu nāksies saskarties matemātikas un statistikas, kā arī būvniecības jomās, kur 2030.gadā varētu pietrūkt ap 2900-3000 speciālistu.

Darbaspēka trūkums sagaidāms arī tādās jomās kā informācijas tehnoloģijas, veselības aprūpe un tiesību zinātnes.

Latvijā nepieciešams dubultot augstāko izglītību un profesionālās vidējās izglītības ieguvēju skaitu, «savādāk sapņot par ekonomikas dubultošanos būs grūti,» pasākumā sacīja EM valsts sekretāra vietnieks Jānis Salmiņš.

Iepriekšējā mācību gadā pamatskolu absolvēja 20 100 jaunieši, no kuriem mācības vidusskolā vai profesionālās izglītības iestādēs turpināja 18 700 jaunieši.

Ņemot vērā, ka daļa studentu nepabeidz studijas, EM prognozē, ka tikai 18% jauniešu iegūs augstāko izglītību, bet vēl 18% — profesionālo izglītību. Taču atbilstoši darba tirgus pieprasījumam jauniešu ar augstāko izglītību īpatsvaram vajadzētu sasniegt vismaz 42%, bet ar profesionālo izglītību — vismaz 29%.

Pēc EM aplēsēm, 44% jauniešu absolvēs vidusskolu, neiegūstot profesiju. Tas ir par 15 procentpunktiem vairāk nekā nepieciešams šobrīd, un par 23 procentpunktiem vairāk, nekā tiek sagaidīts nākotnē.

Vērtējot studējošo atbiruma tendences, EM pārstāvis piedāvāja «virkni programmu», ko šobrīd īsteno augstskolas, ieviest arī vidējā profesionālajā izglītībā, īpaši informācijas tehnoloģiju jomā.

«Iespējams, daudz ātrāk jauniešiem var likt [apgūt] tieši darba tirgum nepieciešamās prasmes, un augstskolas varētu būt tās, kas tālāk virza tos jauniešus, kas domā par zinātnieka karjeru un maģistrantūru, doktorantūru,» sprieda Salmiņš.

Kā vēstīts, Saeimā šodien norisinās augsta līmeņa ekspertu forums «Augstākā izglītība Latvijas ilgtspējai», lai uzsvērtu un aktualizētu augstākās izglītības nozīmi valsts, sabiedrības un ekonomikas ilgtspējīgā attīstībā, ņemot vērā globālos izaicinājumus un īstenotās reformas.