«Šobrīd «Latvijas pasta» finansiālā situācija ir ārkārtīgi smaga,» sacīja Krauze-Čebotare.
Viņa skaidroja, ka samazinās «Latvijas pasta» ieņēmumi, piemēram, ir apstājusies tranzīta plūsma, kas bija viens no lielajiem «Latvijas pasta» ieņēmumu gūšanas avotiem, tāpat ik gadu būtisks samazinājums ir universālajam pasta pakalpojumam, kas ietver vēstuļu sūtīšanu un preses abonēšanu. Tajā pašā laikā pieaug spiediens palielināt darbiniekiem atalgojumu.
Tāpat Krauze-Čebotare norādīja, ka «Latvijas pasts» nav valsts iestāde, bet ir valstij piederoša kompānija, tādējādi tai nav jānodrošina sociālās funkcijas, bet ir jāstrādā ar peļņu vai arī bez zaudējumiem.
«Nav iespējams samazināt pamatlīdzekļu skaitu vai darbinieku skaitu proporcionāli tam, kā krītas abonētās preses un vēstuļu skaits. Līdz ar to šobrīd «Latvijas pasts» ir nonācis finansiāli smagā situācijā, jo faktiski, nepārveidojot nodaļas un saglabājot fiziskās nodaļas, «Latvijas pasts» strādās ar zaudējumiem, kas nozīmēs, ka mums būs jāiet pie Latvijas valsts un valdības un jāprasa papildu finansējums,» teica Krauze-Čebotare.
Viņa gan arī atzīmēja, ka šobrīd būtu pārāk skaļi teikt, ka «Latvijas pasts» būtu maksātnespējas priekšā, taču, ja situācija netiks risināta, tas būs 2-3 gadu jautājums.
«Ja mēs šobrīd nerīkosimies un neveiksim dažādus efektivitātes pasākumus pasta saimnieciskās darbības uzlabošanai, tad diemžēl mēs tiešām pēc diviem vai trim gadiem attapsimies ļoti smagas situācijas priekšā,» teica Krauze-Čebotare.
Savukārt satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) otrdien intervijā TV3 raidījumam «900 sekundes» sacīja, ka līdz šim nav notikusi pilnvērtīga stratēģiskā komunikācija ar visām iesaistītajām pusēm saistībā par «Latvijas pasta» plāniem attiecībā uz nodaļu slēgšanu.
Ministrs arī atzīmēja, ka pastam ir jāmodernizējas un ir jāiet līdzi laikam, taču mēraukla nav modernie klienti, kuri atradīs labas digitālas alternatīvas.
«Pastam nav tikai mežonīgā kapitālisma funkcija — tikai maksimizēt savu peļņu. Pastam ir arī ļoti nozīmīga sociālā funkcija, kas ir saistīta ar pakalpojuma nepārtrauktību,» teica Briškens, piebilstot, ka kompānijai ir jāmodernizējas, kā arī kompānijai ir jāīsteno biznesa pieeju, bet to nevar darīt uz kritisku funkciju rēķina.
Jau ziņots, ka «Latvijas pasta» apgrozījums 2022.gadā bija 100,009 miljoni eiro, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2021.gadā, taču uzņēmums strādāja ar 2,21 miljona eiro peļņu pretēji zaudējumiem gadu iepriekš.
«Latvijas pasts» nodrošina pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā. Uzņēmuma pamatfunkcija ir universālā pasta pakalpojuma sniegšana, papildus nodrošinot arī komercpārvadājumu, eksprespasta, maksājumu, preses, mazumtirdzniecības un filatēlijas pakalpojumus. «Latvijas pasts» ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums, kurā strādā apmēram 2300 darbinieku.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.