Latvijas Okupācijas muzeja likumu salāgo ar Būvniecības likumā precizētajām normām

Šodien atbalstītie grozījumi bija nepieciešami, lai nodrošinātu saskanīgumu ar pieņemtajām izmaiņām Būvniecības likumā.

Turpmāk likums noteiks, ka Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvniecības procesā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pildīs Būvniecības likumā noteiktās būvvaldes funkcijas, izņemot būvdarbu administratīvo prasību ievērošanas kontroli un būvju pieņemšanu ekspluatācijā, un nodrošinās, lai būvniecības informācijas sistēmā ir pieejama informācija par būvniecības ieceri.

Saeima 15.aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Būvniecības likumā, kas skaidri nošķir katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību, kā arī precizē kontrolējošo iestāžu kompetenci un novērš neskaidrības likuma piemērošanā, aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā.

Likumā noteikta katra būvniecības procesa dalībnieka atbildība par konkrētu posmu — noteikts atbildības apjoms, un katrs dalībnieks atbildēs par savu būvniecības procesa daļu. Regulējums papildināts ar būvniecības ierosinātāja, būvspeciālista profesionālajiem, kā arī citu būvniecības procesa dalībnieku pienākumiem un atbildību.

Līdz šim likumā nebija stingri nodalīta procesa dalībnieka (juridiskās personas) un iesaistītā sertificētā būvspeciālista (fiziskās personas) atbildība. Tādējādi līdzšinējais regulējums būtiski sarežģīja būvniecības ierosinātāja un trešo personu interešu aizstāvību, teikts likuma izmaiņu anotācijā.

Likums papildināts ar būvniecības ierosinātāja pienākumiem un atbildību. Cita starpā noteikts, ka ierosinātājs būvprojekta izstrādei piesaista atbilstošus būvspeciālistus vai būvkomersantus, kā arī projektēšanas uzdevumā nosaka paredzētās būves lietotāja prasības.

Tāpat regulējums papildināts ar citu būvniecības procesa dalībnieku pienākumiem un atbildību. Tostarp noteikts, ka būvprojekta izstrādātājs būs atbildīgs par to, lai būvvaldē vai institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniegtajā vai realizācijai nodotajā būvprojektā vai tā daļā ietvertie risinājumi ir izstrādāti, balstoties uz pietiekamu informāciju, kā arī būs atbildīgs par apakšuzņēmēja veiktajiem darbiem un to kvalitātes kontroli.

Regulējums papildināts arī ar būvspeciālista profesionāliem pienākumiem, paredzot, ka būsvspeciālists būs tiesīgs pieņemt, ka citi būvniecības ieceres īstenošanā iesaistītie speciālisti rīkojas atbilstoši normatīvo aktu prasībām un savus profesionālos pienākumus veic kvalitatīvi.

Līdz ar izmaiņām ieviests tā sauktais klusēšanas-piekrišanas princips būvniecības procesa dokumentācijas kārtošanā. Tas attieksies uz noteiktiem gadījumiem būvnoteikumos, piemēram, ja būvvalde nebūs normatīvajos aktos noteiktajos termiņos pieņēmusi lēmumu vai veikusi atzīmi, tad būs uzskatāms, ka tā būs pieņēmusi labvēlīgu lēmumu vai atzīme būs veikta saskaņā ar būvniecības ierosinātāja sniegto informāciju. Ministru kabinets būvnoteikumos noteiks gadījumus, kuros būs piemērojamas atļaujas, atzīmes un saskaņojuma izdošana ar noklusējumu.

Tāpat ieviesta virkne citu izmaiņu likumā, kas tostarp precizē regulējuma jēdzienu definīcijas, kā arī vietējās pašvaldības būvvaldes un citu kontrolējošo institūciju kompetenci.

Ieviests arī maksas pakalpojums attiecībā uz būvdarbu un ekspluatācijas uzraudzību būvēm jūrā.

Pašreizējais būvniecības regulējums ir spēkā kopš 2014.gada 1.oktobra, un, analizējot tā piemērošanu praksē, ir konstatētas vairākas nepilnības, kas negatīvi iespaido būvniecības kvalitāti, rada administratīvos šķēršļus un kavē būvniecības procesu, anotācijā uzsvēruši likuma izmaiņu autori.