Latvijas Nacionālā opera un balets piesaista lielāko ziedojumu, kādu veikusi privātpersona

“Esam ārkārtīgi pateicīgi Anitai Rožlapai, kas Latvijas Nacionālajai operai un baletam sniegusi līdz šim apjomīgāko ziedojumu, kādu veikusi privātpersona. Dāsnais ziedojums tiks izlietots mākslinieciskajai attīstībai un izglītībai, īpaši pievēršoties scenogrāfijas jomai. Mums ir bijis gods saņemt arī citus nozīmīgus ziedojumus no trimdas latviešiem. Esam dziļi aizkustināti, ka Latvijas Nacionālā opera un balets spēj radīt tik spēcīgu emocionālo piesaisti mūsu izcilajam teātrim,” saka LNOB valdes priekšsēdētājs Sandis Voldiņš.

Pēteris Rožlapa sāka strādāt Latvijas Nacionālajā operā tieši pirms simts gadiem kā izcilā scenogrāfa un kostīmu mākslinieka Ludolfa Liberta asistents. 1935. gadā Pēteris Rožlapa, pateicoties savam talantam, kļuva par operas galveno scenogrāfu, radot monumentālas dekorācijas un kostīmus operām, baletiem un operetēm.  

Starp ievērojamākajiem iestudējumiem, kuriem Pēteris Rožlapa radījis skatuves ietērpus, ir pieminami Alfrēda Kalniņa opera “Baņuta” (1937, 1941), Džuzepes Verdi opera “Aīda” (1938), Jāņa Kalniņa balets “Rudens” (1938), Žaka Ofenbaha opera “Hofmaņa stāsti” (1938), Džuzepes Verdi opera “Masku balle” (1939), Volfganga Amadeja Mocarta opera “Burvju flauta” (1940), Pētera Čaikovska balets “Gulbju ezers” (1941), Riharda Vāgnera opera “Tanheizers” (1942), Jāņa Kalniņa opera “Hamlets” (1943) un Ludviga van Bēthovena opera “Fidelio” (1944).

1944. gadā Pēteris Rožlapa kopā ar sievu Vilmu un meitu Anitu bija spiests doties trimdā, mūža otro pusi pavadot ASV.  

Mantojuma pārvaldītājs Ārons Makkrea (Aaron McCrea) ar LNOB sazinājās 2024. gada vasarā, paužot Anitas Rožlapas vēlmi, lai tēva mākslinieciskais mantojums atgrieztos viņa dzimtenē un bagātinātu Latvijas kultūras telpu. Latvijas Nacionālā opera un balets pauž gandarījumu par iespēju godināt Pētera Rožlapas piemiņu, nākotnē izstādot viņa radītos mākslas darbus Latvijas Nacionālajā operā.