Latvijas metāllūžņu tirgū joprojām novērojamas pretlikumīgas konkurences pazīmes

Johens Kleins, biedrības “Baltijas metāllūžņu pārstrādātāju asociācija” padomnieks

Viens no piemēriem šajā gadījumā ir uzņēmums “Refonda”, kurš metāllūžņu savākšanas un pārstrādes tirgū darbojas jau vairākus gadus, piedāvājot krietni augstākas melno metāllūžņu iepirkšanas cenas nekā vidēji tirgū. “Refonda” ir daļa no vadošās Lietuvas metāllūžņu savākšanas un pārstrādes uzņēmumu grupas “Kuusamet Group”, kas šķietami pieder tā saucamajai “Metruna” grupai, ar ko saistītie uzņēmumi darbojas visās trīs Baltijas valstīs. Par iespējami pretlikumīgu uzņēmumu rīcību ziņojām jau pērnā gada jūlijā. Pēc mūsu ieskatiem, mūsu sniegti dati sniedza pietiekamus iemeslus, lai uzsāktu visaptverošu izmeklēšanu vai vismaz veiktu tirgus pētījumu par situāciju metāllūžņu savākšanas tirgū Latvijā vai Lietuvā, taču tas nenotika.

Šajā kontekstā interesants šķiet “Metruna” biznesa konsultanta Ramūna Budra (Ramūnas Budrys) izteikums Lietuvas medijā “Verslo Žinios”. Pēc tam, kad “Baltijas metāllūžņu pārstrādātāju asociācija” nāca klajā ar paziņojumu par iespējami negodprātīgu lietuviešu spēlētāju rīcību tirgū, R.Budris norādīja, ka uzņēmums “Refonda” Latvijā darbojas ar peļņu un Lietuvas kapitālsabiedrības, pēc viņa domām, spēj strādāt efektīvāk un ar zemākām izmaksām. Tāpat viņš norādīja arī uz “Latvijas metāllūžņu pārstrādātāju asociācijas” neobjektivitāti šajā jautājumā.

Aplūkojot “Metruna” grupas cenu piedāvājumus Baltijas valstīs, jāatzīmē, ka R.Budra apgalvojumi neiztur kritiku — regulāras izlases pārbaudes liecina par ievērojamām cenu atšķirībām grupā. Pēdējā pārbaude tika veikta 2025. gada 21. janvārī, apliecinot, ka, lai gan Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu cenu piedāvājumi bija gandrīz identiski, Latvijā piedāvātā melno metāllūžņu iepirkšanas cena bija par 20 eiro par tonnu augstāka. Aplūkojot pašreizējo eksporta cenu uz Turciju, kas ir galvenais Baltijas uzņēmumu tirgus, ir skaidrs, ka starpība starp iepirkuma cenām Latvijā un iespējamo pārdošanas cenu Turcijā nekādā ziņā nav pietiekama, lai segtu loģistikas, uzglabāšanas, apstrādes, administrēšanas un eksporta izmaksas.

Papildus piesardzību rada arī tuvāko mēnešu prognozes. Eksperti sagaida, ka 2025. gadā pieprasījums pēc tērauda Turcijā turpinās samazināties. Pasaules Tērauda asociājas aplēses liecina, ka jau 2024. pieprasījums pēc tērauda Turcijā kritās par 5,5%, bet šogad tas varētu samazināties vēl par 1,4%, sasniedzot 35,5 miljonus tonnu. Šī tendence Baltijā varētu izrasīt metāllūžņu cenu kritumu, vienlaikus motivējot atbildīgos uzņēmumus vēl piesardzīgāk noteikt iepirkumu cenas. Mūsu novērojumi atsevišķu uzņēmumu cenu politikā gan liecina, ka negodprātīgie uzņēmēji varētu turpināt piedāvāt krietni augstākas melno metāllūžņu iepirkšanas cenas nekā vidēji tirgū, tādā veidā mērķtiecīgi izspiežot konkurentus no tirgus.

Ar šādas taktikas palīdzību “Refonda” Igaunijā jau ir izspiedis no tirgus vairākus mazākus metāllūžņu nozares uzņēmumus un ieņēmis to vietu savu vietu tirgū, mainot nosaukumu uz “Metruna” un vienlaikus ar nosaukuma maiņu atgriežoties arī pie tirgus vidējo melno metāllūžņu iepirkuma cenu piedāvāšanas. Tagad “Refonda” šos no juridiskā viedokļa apšaubāmos tirgus iekarošanas paņēmienus izmēģina arī Latvijā.

Par situāciju, šķiet, nobažījusies arī Latvijas Konkurences padome, kas 2024. gada decembrī uzsāka tirgus analīzi. Šīs analīzes mērķis ir definēt tirgus segmenta ietvaru un noteikumus, lai tirgus dalībniekiem nodrošinātu skaidrus konkurences nosacījumus un vadlīnijas, kas atvieglo iespējamo pārkāpumu identificēšanu un, ja nepieciešams, juridisku rīcību veikšanu.

Pilnībā atbalstu šo Konkurences padomes lēmumu, jo tirgus analīze var sniegt iespēju stabilizēt tirgu, uzlabot juridisko drošību, stiprināt tirgus dalībnieku uzticību, kā arī radīt labvēlīgus priekšnoteikumus investīcijām modernās un videi draudzīgās tehnoloģijās. Bez skaidriem noteikumiem uzņēmumi ir spiesti veidot uzkrājumus, lai pasargātu sevi no potenciāli konkurenci ierobežojošām praksēm un nespēj šos līdzekļus ieguldīt ilgtspējīgā attīstībā.

Ceru, ka notiekošā tirgus analīze tiks pabeigta pēc iespējas drīzāk, jo pašreizējo “Metruna” grupas Latvijas meitasuzņēmuma cenu stratēģiju es uzskatu par konkurences tiesībām neatbilstošu. Šajā gadījumā ir nepieciešama ātra situācijas noskaidrošana, lai garantētu nozares uzņēmumiem plānošanas drošību un godīgus konkurences apstākļus.