Latvijas krievvalodīgo bērnu vecāki vēršas Eiropas Cilvēktiesību tiesā: kādas ir viņu prasības?

Pieteikumos ir izklāstīta un pamatota prasība atzīt pirmsskolas un vispārējās pamatizglītības krievu valodā pārtraukšanu Latvijas valsts izglītības iestādēs par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpumu.

Savā Facebook lapā Igors Pimenovs atklāj, uz ko cer krievvalodīgo bērnu vecāki.

— Esmu sagatavojis un nosūtījis Eiropas Cilvēktiesību tiesai (ECT) deviņu ģimeņu pieteikumus ar prasību atzīt pirmsskolas un pamata vispārējās izglītības krievu valodā pārtraukšanu Latvijas valsts izglītības iestādēs par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpumu. Visi iesniedzēji ir no tiem, kas pagājušajā vasarā Satversmes tiesā apstrīdēja minēto 2022. gada 29. septembra grozījumu atbilstību Satversmei.

Lai izprastu pieteikumu koncepciju un loģiku, man ļoti palīdzēja Tengiza Džibuti nenovērtējamā praktiskā pieredze, Alekseja Dimitrova publikācijas un Vladimira Buzajeva padomi par pieteikumu iesniegšanu ECT.

Uz ko cer vecāki?

Pagājušā gada septembrī ECT lietā “Valiullina un citi pret Latviju” neatzina vispārējās izglītības krievu valodā apjoma kraso samazināšanu par diskrimināciju, uzskatot par pamatotiem Latvijas argumentus par nepieciešamību stiprināt valsts valodu un attaisnojot latviešu valodas kā mācību valodas proporcijas palielināšanu izglītības iestādēs, norādot, ka dažādās proporcijās tiek nodrošināts arī krievu valodas lietojums (tolaik).

Jaunais regulējums paredz mācības tikai latviešu valodā. Latviešu skolēni var mācīties savā dzimtajā valodā. Arī poļu, lietuviešu, igauņu skolēni var mācīties savā dzimtajā valodā, jo likums pieļauj izglītību Eiropas Savienības valodās. Izglītību ukraiņu valodā un ivritā var noteikt Latvijas starptautiskie līgumi. Krievvalodīgajiem un baltkrievu bērniem šādas aizsardzības nav.

Mēs norādām, ka līdz ar vispārējās izglītības krievu valodā pilnīgu pārtraukšanu diskriminācija “valodas dēļ” kļūst arī par diskrimināciju etniskās piederības dēļ. Visi pieteikumu parakstītāji uzskata sevi par krieviem. Pēc jaunā regulējuma ieviešanas vairs nav iespējas mācīties krievu valodā, un tas skar galvenokārt krievus. Visiem, kam latviešu valoda ir dzimtā valoda, ir iespēja mācīties dzimtajā valodā, un tie gandrīz vienmēr ir latvieši.

Valoda ir neatņemama etniskās un kultūras identitātes sastāvdaļa. Aizliegums saņemt izglītību dzimtajā valodā liedz iespēju to apgūt tādā līmenī, kādā vēlas ģimene. Valstij nav tiesību izdarīt šo izvēli vecāku vietā, tāpēc šis aizliegums ir iejaukšanās privātajā un ģimenes dzīvē, ko nepieļauj Cilvēktiesību konvencija.

Cilvēktiesību konvencija

Pieļauju, ka ECT var pievērst lielāku uzmanību mazākumtautību valodas un kultūras programmai speciālajā interešu izglītībā kā piedāvātajam vispārējās izglītības aizstājējam un identitātes saglabāšanas garantam. Tas ir izglītības surogāts, nekontrolētas, nesertificētas ārpusskolas nodarbības. Par to daudz tika runāts tiesas procesā Rīgā. Tas ir minēts arī pieteikumos.

Mums nav ilūziju. ECT savos iepriekšējos spriedumos atkārto latviešu mantras par okupāciju, piecdesmit gadu latviešu valodas apspiešanu un skolu segregāciju, atzīstot, ka seko valstij, jo Latvijā uz vietas zina labāk. Turklāt mēs ejam pa ļoti šauru taciņu. ECT interpretē Cilvēktiesību konvenciju.

Tiesa ņem vērā arī citus juridiskos dokumentus, tostarp Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, taču nevis tie nosaka tās lēmumus, bet gan Cilvēktiesību konvencija. Lai gan abas ir pieņēmusi Eiropas Padome.

Tajā pašā laikā katrā ECT spriedumā ir izklāstīti postulāti, pēc kuriem tā pēc tam vadās. Piemēram, tiesa iepriekšējā procesā, sekojot Latvijas Satversmes tiesai, neatzina diskrimināciju, bet piekrita, ka krievvalodīgie un latviešu skolēni valsts skolās atrodas “būtiski līdzīgā situācijā” (relevantly similar situation).

Tā kā grupas ir līdzīgas, bet iespējas ir atšķirīgas, tagad mēs runājam par nesamērīgu ierobežojumu, par diskrimināciju, atsaucoties uz pašas ECT iepriekšējiem secinājumiem.